RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. 9. aprīlī biržas ziņas un finanšu atskaites no Krievijas iezīmējās sarkanā krāsā — līdz pašam vakaram bija vērojama akciju, rubļa un reitingu krišanās, vēsta Sputnik Igaunija.
Iemesls ir zināms un rietumvalstīs netiek slēpts — ASV jaunās paplašinātās sankcijas pret Krievijas sistēmveidojošajiem uzņēmumiem un to īpašniekiem vai vadītājiem. Sankcijas tika ieviestas jau piektdien, 6. aprīlī, taču Lieldienu brīvdienu dēļ biržas un valūtas spekulanti tās izjuta tikai pirmdien.
"Melnās pirmdienas" sausie cipari
Maskavas biržas (tirgojas rubļos) indekss pirmdien, 9. aprīlī demonstrēja lielāko kritumu kopš 2014. gada marta — tas zaudēja vairāk nekā 8% koncerna "Rusal" akciju krišanās fonā jauno sankciju dēļ un bažās par iespējamu saraksta paplašināšanos nākotnē.
RTS (darījumi tiek slēgt valūtā) indekss kritās par 11,4% līdz 1093,8 punktiem (kritums — 142,68 punkti). Arī tas ir rekordliels kritums dienas laikā pēdējo piecu gadu laikā.
Lielāko kritumu demonstrēja alumīnija ražotāja Rusal akcijas (mīnus 19%), metalurģijas kompānija "Mečel" (mīnus 19%), miljardiera Suleimana Kerimova dēlam piederošais zelta ieguves uzņēmums "Poļus" (mīnus 16%), Sberbank (mīnus 17%) un "Nornikeļ" (mīnus 14,5%) akcijas.
Forbes dati liecina, ka fondu tirgus krituma dēļ Krievijas uzņēmēji dienas laikā zaudējuši aptuveni 14,3 miljardus dolāru. Piemēram, sankciju sarakstā iekļautais Suleimans Kerimovs zaudēja 1,4 miljardus dolāru (mīnus 22%). Eiro un dolāra kurss pieauga, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus pēc sankciju ieviešanas pret dažiem Krievijas uzņēmējiem un kompānijām. Dažbrīd eiro kurss pret rubli pārsniedza 75 rubļus — šāds kurss nav bijis kopš 2016. gada.
Valsts nepametīs nelaimē uzņēmumus
"Melnās pirmdienas" kaislības lielā mērā palīdzēja nomierināt Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva paziņojums.
Mevedevs garantēja, ka valsts nepametīs kompānijas, kas nokļuvušas nelaimē 9. aprīļa notikumu dēļ.
Viņš tieši paziņoja, ka ASV sankcijas pret Krieviju ieviestas ar mērķi nekonkurētspējīgiem paņēmieniem risināt savus ekonomiskos uzdevumus. "Visiem šiem spriedelējumiem par kaut kādiem sliktiem krieviem, kurus vajagot sodīt, nevajadzētu maskēt ekonomisko būtību. Un tās pamatā ir amerikāņu komerciālo interešu virzīšana visā pasaulē pretēji pašreizējiem tirdzniecības noteikumiem, pretēji pašreizējai kārtībai," — viņš uzsvēra.
Kaislības remdēja arī divas pozitīvas ziņas, kas pierāda: no stratēģiskā viedokļa Krievijas ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ir ļoti apmierinošs. Neskatoties uz fondu tirgus kritumu, tika fiksēts straujš naftas cenu pieaugums, un tas ir viens no galvenajiem Krievijas valsts budžeta valūtas avotiem.
Tāpat 9. aprīlī noskaidrojās, ka manāmi pieaudzis Krievijas tirdzniecības pozitīvais saldo salīdzinājumā ar 2017. gada janvāri un februāri — gandrīz par 29%, jeb 7 miljardiem dolāru, sasniedzot 31,5 miljardus dolāru. Par to informēja Federālais muitas dienests.
Tāpat situāciju uzlaboja arī atgādinājums, ka līdzekļi drīzāk tiek ievesti Krievijā nevis izvesti no tās — divas nedēļas pirms "melnās pirmdienas" rietumvalstu investīciju fondi ieguldīja Krievijas ekonomikā aptuveni 500 miljonus dolāru.
Eksperti neuzskata, ka gaidāma katastrofa
Ekonomikas eksperts Antons Šabanovs uzskata, ka sankciju kampaņas rezultātā vērojamās galvenās negatīvās sejas saistītas ar to, ka tagad būs grūtās atrast iespējas atjaunošanās vai paplašināšanās programmu kreditēšanai ārvalstīs. Turklāt daudziem uzņēmumiem jaunās sankcijas slēgušas piekļuvi ārvalstu tirgiem.
Tiesa, viņš piebilda, uz lielāko daļa šo uzņēmumu sankciju režīms darbojas kopš 2014. gada, tāpēc diezin vai 9. aprīļa notikumi viņiem sagādājuši lielu pārsteigumu.
Šabanovs prognozēja zināmas negatīvas parādības valsts fondu un finanšu tirgos vēl neilgu laiku, taču nesaskata nopietnus stratēģiskos priekšnoteikumus Krievijas ekonomikas un finanšu tālākam sarukumam.
Laiks atbrīvot Krievijas līdzekļus no ASV vērtspapīriem
Ņemot vērā acīmredzami koordinēto rietumu fondu un kompāniju uzbrukumu Krievijas fondu un valūtas tirgum, aizvien labāk dzirdami aicinājumi izvērtēt valsts monetāro politiku.
Krievijas valūtas rezerves nāktos ieguldīt nevis amerikāņu vērtspapīros, bet gan pašu valsts ekonomikas attīstībā, uzskata Federācijas padomes Starptautiskās komitejas priekšēdētāja vietnieks, FDD ģenerālis Vladimirs Džabarovs.
"Es uzskatu, ka šos līdzekļus nāktos ieguldīt Krievijas ekonomikā, taču vispirms jāpaskatās, kur tieši. Lai vienkārši neapēstu tos," — norādīja senators.
Tāpat visi eksperti uzskata, ka pēc nopietnā uzbrukuma saviem aktīviem Krievija to bez sekām neatstās. Tagad jāgaida Kremļa gājiens.