Viedoklis

ASV un Krievijas "konfrontācija" Arktikā: fineses ir būtiskākās

Šķiet, pati māte daba sadusmojusies uz rusofobijas pārņemtajiem amerikāņiem. Vašingtonai nāktos pievērst uzmanību šiem signāliem: ar augstākajiem spēkiem nejoko.
Sputnik

Amerikāņu zemūdenes Hartford un Connecticut uzpeldējušas Arktikas ledājos. Ar grūtībām. Faktiski pēc jaunākajām tehnoloģijām būvētās un ar mūsdienīgākajām iekārtām aprīkotās zemūdenes faktiski izzāģēja no sasalušā ūdens ar motorzāģiem un kapāja laukā ar citiem pa rokai esošiem instrumentiem. Vismaz vienu no tām. Lielāko atbalstu sniedza Viņas Augstība Cērte, portālā Sputnik Igaunija ironizē radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.

Jā, jā talkā nāca parastākais kaplis — ass dzelzs uzgalis ar koka rokturi. Mūsdienu attīstītās pasaules digitālais modelis izrādījās bezspēcīgs. Smiekli nāk. Amerikāņi klāsta, ka tā jau ir domāts, ja kuģa komanda nav atradusi āliņģi. Vārdu sakot, esot ieplānoti izmēģināta uzpeldēšana smagos apstākļos. Tiesa, reālā karā daudzas stundas ilga zemūdenes vai pat zemūdeņu grupas izkašņāšana, ja tās vienkārši nevar uzpeldēt un palaist raķetes, padarīs peldlīdzekļus par varen viegliem mērķiem. Taču jebkurā gadījumā frāze "amerikāņu zemūdene iestrēgusi ledū", ko izplatīja virkne mediju, nav īsti korekta. Bet lietas būtība no tā nemainās.

NATO izveidojusi "Arktikas struktūru"

Skaidrs, ka arktiskajos ledos amerikāņi nav nokļuvuši nejauši. Viņi tur apguva (uzmanību!) uzbrukumu nosacītajam pretiniekam. Interesanti, par ko ir runa? Pareizi, par Krieviju. Saskaņā ar plānu, zemūdenēm vajadzēja izpildīt virkni skaistu manevru, eleganti un ātri iznirt, bez īpašām problēmām salaužot plāno ledus kārtiņu un "iegāzt" Krievijai. Protams, teorētiski. Taču izrādījās, ka ledus sega nemaz nav tik plāniņa. Laikam jau pati Dabas māte vairs nav labvēlīgi noskaņota pret rusofobijas pārņemtajiem amerikāņiem. Varbūt sadusmojies pats kara dievs — Arejs, Sets vai Marss? Tas būtu vēl sliktāk. Vašingtonai nāktos pievērst uzmanību tādiem signāliem, spert soli pāri pasaules materiālistiskās uztveres slieksnim. Ar augstākajiem spēkiem jokot nav labi, kur nu vēl ar bargajiem senlaiku dieviem. Viņus vismaz jāuzklausa un jāpapūlas remdēt viņu dusmas vai nelabvēlība.

Kā nu ne, Vašingtonai tādām lietām trūkst laika. Tur nekādi nevar izlemt, kā izturēties attiecībās ar Krieviju. Jau pats Donalds Tramps ir ko vērts. No vienas puses, viņu satrauc modernie Krievijas ieroči, un prezidents miglaini runā par atbildes pasākumiem. No otras puses, Trampa izteikumos pēc ilga pārtraukuma atkal ir uzpeldējis (atšķirībā no zemūdenes ar visām tās spārnotajām raķetēm) mans iemīļotais vārdiņš "salabt". Arī pēc telefona sarunas ar Vladimiru Putinu, kuras laikā Tramps apsveicis kolēģi ar uzvaru vēlēšanās un atņēmis tenku vācelēm prieku papļāpāt par šo tēmu, amerikāņu līderis paziņoja: "Būt labās attiecībās ar Krieviju un citiem — tas ir labi, nevis slikti." Tā nu gan. Tādu frāzi var vai marmorā iecirst. Un saukt: "Nu re, viss ir kārtībā!"

Taču tagad Vašingtonā pavisam noteikti sāksies jauna tramporusofobijas lēkme — abas parādības ir nedalāmas. Un jāpiebilst, ka situācija patiešām ir aizvien nopietnāka. Amerikāņu aizsardzības rūpniecības kompleksam un Pentagonam vajag naudiņu priekš "Krievijas draudiem", kuri strauji pieauguši pēc Vladimira Putina prezentētā jaunā bruņojuma. Kā nu ne.

Vieglas pastaigas nebūs. Amerikāņi aprēķinājuši, ar ko draud uzbrukums Krievijai

Jā, pašā sākumā amerikāņu reakcija bija pavārgi ironiska. Sak, mēs jau tāpat visu zinām, Putins neko jaunu nav paziņojis. Vēlāk bažas pletās plašumā. Un nu jau pat ASV Bruņoto spēku stratēģiskā vadība visaugstākajā līmenī ir paziņojusi, ka ASV nav nekā, ko likt pretī, piemēram, Krievijas hiperskaņas ierocim. Skaidrs, ka tamlīdzīgi paziņojumi vēl gaidāmi nākotnē.

Vārdu sakot, Vašingtona, konkrēti — Pentagons, gatavojas militārai konfrontācijai ar Krieviju. Tā laikam būs pēdējā planētas vēsturē. Tāpēc jau viņi ir karavīri. Amerikāņu jūras kājnieki, braši puiši, nesen Norvēģijā apguva kaujas skarbas ziemas apstākļos. Ar ko viņi taisās cīnīties? Tas, manuprāt ir skaidrs. Laikam jau Amerikā ir aizmirsuši, ja vispār kādreiz ir zinājuši, kas tādā skarbā ziemā gaida agresorus Krievijā. Gan XIX gadsimta sākumā, gan XX gadsimta vidū. Jā, to gan derētu paturēt prātā. Ziema Krievijā ir barga un jokus nesaprot. Viņai nepatīk nelūgti viesi, un tādas ciemošanās viņa nepiedod. Ne cērte nelīdzēs, ne motorzāģis, ne spārnotā raķete. Izskatās, ka pat Arktikas ledāji, ja varam atļauties tādu personifikāciju, nav sajūsmā par ASV plāniem.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.