RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Dokumentālajā filmā "Tulkojuma grūtības" telekanāla "Rossija 24" žurnāliste pastāstīja par Latvijas nepilsoņiem, par to, kā krievvalodīgiem politiķiem bloķē visas iespējas aizstāvēt mazākumtautību tiesības, par valodas policijas ietekmi uz dzīvi valstī un par to, kādēļ mītiņi un tautas griba neko nerisina.
Par Afanasjevas filmas pamatu kļuva valodas politikas un izglītības jautājumi Latvijā, kā instrumenti nacionālās mazākumtautības apspiešanai valstī. Izņemot politiķus un tiesībsargus, žurnāliste vēršas arī pie Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievi.
"Tiešu represīvu likumu pret ne valsts valodu nepastāv. Formāli situācija izskatās tā — vēlies runāt krieviski, runā, taču tikai kafejnīcā, uz ielas, ar draugiem, mājās, ar ģimeni. Darbā ir valsts valoda. To kontrolē valodas inspekcija, un lūk problēmas ar viņu var nopietni sarežģīt dzīvi mierīgā un mājīgā Latvijā," konstatē filmas autore.
Tautas griba
Par problēmām, ar kurām saskaras krievvalodīgie, cenšoties aizsargāt savas balsstiesības vietējās pārvaldes iestādēs, tostarp, pastāstīja Daugavpils deputāts Jurijs Zaicevs, kurš, iegūstot amatu vietējā domē, uzreiz devās uz valodas inspekciju anonīmas sūdzības dēļ.
Zaicevs atzīmē, ka visticamāk anonīmā sūdzība nāca no politiskajiem oponentiem, jo Latvijā valodas inspekciju ir ļoti ērti izmantot, lai aizvāktu politiskos konkurentus no ceļa.
"Valodas Inspekcija pakļaujas Tieslietu ministrijai, savukārt Tieslietu ministrija nodarbojas ar ko — ar cietumiem, soda izpildīšanas jautājumiem un tā tālāk. Sanāk, ka valoda mums ir pielīdzināta šiem jautājumiem. Faktiski, valodas inspektora griba tiek likta augstāka, nekā tautas griba," pastāstīja Zaicevs.
Afanasjeva savā filmā tāpat cenšas noskaidrot, kādēļ Latvijā krievi tik vārgi aizstāv savas tiesības. Žurnāliste atzīmē, ka tas ir dēļ bailēm izrādīties nelojālo vidū un iegūt lielākas problēmas, nekā pastāv šobrīd.
Pēc daudzbērnu mātes Jevgēnijas Krjukovas sacītā, kuras intervija prezentēta filmā, paši krievi Latvijā biežāk uzskata, ka jāsūta savus bērnus uz latviešu skolām un bērnudārziem, lai nākotnē viņiem būtu vieglāk adaptēties dzīvei šajā valstī.
"Iznāk, ka bērns pabeidz skolu un viņš jau ir uz pusi latvietis — runā latviski, un viņam arī mentalitāte mainās, iznāk sakņu apciršana. Tas ir cilvēks bez dzimtas, bez cilts — vienkārši norauta drāna. Viņš vēl nav kļuvis par latvieti, taču jau pārstājis būt krievs. Iznāk, ka Latvija ir bagātajiem un tiem, kam ir latviešu valoda," pastāstīja Krjukova.
Savu stāstu pastāstījis arī žurnālists Romāns Samarins — krievvalodīgās avīzes "Dinaburg" redaktors, kura nesen pārstājusi pastāvēt. Samarina stāsts tikai apstiprina to faktu, ka Latvijas varas iestādes nav gatavas paciest savā valstī kaut ko, kas ir pretrunā ar viņu interesēm un valdības līniju.
Kad tu neesi latvietis
"Ja tu esi latvietis un tev visus rādās "Kremļa roka", tad vienā acu mirklī tu vari kļūt par politiķi. Nav vajadzīga nedz izglītība, nedz liels prāts," paziņoja Samarins.
Vērts atzīmēt, ka Samarins principiāli atteicies mācīties latviešu valodu, skaidrojot savu pozīciju ar to, ka neredz jēgu mācīties valsts valodu, kurā viņš oficiāli ir nepilsonis.
Samarina sieva ir latviete, taču arī viņa atzīmē to, ka vēlētos aizbraukt no Latvijas uz Angliju, jo valstī, kura tika daudz pieprasa no saviem pilsoņiem, pastāv tika maz labu apstākļu priekš tiem.
Valsts liek šķēršļus arī biznesmeņiem. Uzņēmējs un deputāts Ivans Baranovs no Balviem pastāstīja, ka valodas problēmu dēļ, krievu biznesa partneri sen jau atteikušies sadarboties.
"Mēs vēršamies pie krieviem, sakām, ka vēlamies ar viņiem strādāt, un viņi saka, atvainojiet, Latvijai ir tāda attieksme pret Krieviju, ka mums vienkārši negribās nedz strādāt ar jums, nedz ieguldīt investīcijas. Tādēļ vienalga, ka esmu krievs. Esmu svešais te, un arī tur neesmu savējais," pastāstīja Baranovs.
Baranovs, kā viņa kolēģis Zaicevs, pazaudēja deputāta statusu, taču viņš devās tālāk, vērsās ANO Eiropas tiesā un paralēli iesniedza pieteikumu ceturtajam deputāta termiņam, izpētot likumus, uzsāka priekšvēlēšanu kampaņu un iekļuva Balvu domē, kur turpina vietējā līmenī cīnīties ar Saeimas politiku.
Valoda un politika
Tāpat Afanasjevai izdevies paņemt interviju Latvijas Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam, kurš lieliski prot krievu valodu, taču ar presi runā tikai un vienīgi latviešu valodā.
"Vēlos uzsvērt, ka mūsu iestāde veic valsts valodas likuma ievērošanas uzraudzību. Šī uzraudzība vispirms attiecas pret valsts valodu publiskā telpā, sabiedrības dzīvē un nekādā veidā neskar privātās dzīves jomu," paskaidroja Baltiņš, uzsverot, ka savā starpā cilvēki ir brīvi sarunāties un sarakstīties jebkurā valodā.
Pēc Baltiņa sacītā, uzraudzības iestādes darbība, kura atrodas viņa pakļautībā, ir virzīta tikai un vienīgi uz valsts valodas saglabāšanu kā kultūrvērtība.
Taču politika, kuru īsteno valsts, neatbilst tam, ko deklarē Baltiņš. Krievu privātās skolas direktors Jakovs Pliners atcerējās, ka pirms 10 gadiem Saeimā kāds no deputātiem paziņoja: "Mums nav vajadzīga jūsu latviešu valoda, mums vajag, lai jūs zinātu savu vietu."
Pliners uzskata, ka Latvija politika joprojām pilnībā atbilst šim izteicienam.
Rīgas domes bijušais deputāts Ruslans Pankratovs tāpat filmā paudis savu pozīciju un pastāstīja savu cīņas stāstu par orģinālās vārda un uzvārda rakstības tiesībām Latvijā.
Turklāt par savu situācijas redzējumu Latvijā un par problēmām, ar kurām viņš pastāvīgi saskaroties, pastāstīja kādas Rīgas kafejnīcas īpašnieks Džeims Viliss.
Tāpat filmā ir prezentēti citu aktīvistu, sabiedrības cilvēku un politiķu viedokļi, kuriem nav vienaldzība esošā lietu kārtība Latvijā.
Pēc savas būtības, Afanasjevas filma ir aicinājums visiem nevienaldzīgajiem pret savas valsts likteni un pret to apdzīvojošajām tautām izrādīt aktivitāti, aizstāvēt savas intereses un nepadoties, neskatoties un visiem šķēršļiem, kurus Latvijas varas iestādes gatavas likt cilvēku priekšā.