Salu karalistes premjerministrei Terēzai Mejai šajā ziņā konkurentu nav. Viņa nodemonstrēja Bernarda Šova un Lūisa Kerola valodai raksturīgās ironijas un paradoksu augstāko pilotāžu.
Tā pat mazliet atgādina stāstiņu no angļu valodas mācību grāmatas, kurā lēdijas un džentlmeņi piedalās cieņpilnā sarunā.
"Vai jums nešķiet, ka pavasaris šogad ir ļoti vēls un ķirši Sentdžeimsa dārzā uzplauks vēlāk nekā parasti?"
"Nevaru jums nepiekrist, ser, taču, ņemot vērā mūsu priekšstatus, ar augstu ticamības pakāpi var teikt, ka Maskava iesaistīta bijušā Ukrainas drošības dienesta aģenta Sergeja Skripaļa saindēšanā."
Šajās dienās plaši apspriestā Latvijas Drošības policijas pārskata autori pat nav meklējuši elegantas frāzes. Principā, viss ir skaidrs. Ņemot vērā mūsu priekšstatus, Krievija vēlas nomelnot Latviju. Šoreiz — ar skolu reformas palīdzību. Un tas notiek vēlēšanu gadā. Kāda ļaunprātība!
Nezinu, ar ko varētu salīdzināt. Nu, teiksim, tāda situācija: Petja sit sievu un bērnus, bet kaimiņš raksta par to rūpnīcas sienas avīzei. Iznāk, ka kaimiņš kompromitē Pjotru par to, ka viņš ir varmāka un bērni iet uz skolu ar zilumiem, nevis jaunās drēbēs.
Vai tā. Ivanovs: "Mani nomelno policija tāpēc, es veikalos zogu pelmeņus un šnabi." Nē, labāk tā: "Vietušais nekaunīgi iesūdzēja mani tiesā par to, ka es viņu aplaupīju pavārtē. Lūdzu tiesu uzlikt cietušajam par pienākumu kompensēt man viņam nozagtā mēteļa vērtību, jo tas man ir par mazu." Jā, morālo kompensāciju arī, protams.
Bet tu, nelieti, nedari pāri sievai un bērniem, nezodz, nelaupi. Tev nebūs nogalināt, ja jau vēlamies izmantot pirmavotu. Tad nebūs par ko tevi nomelnot. Tiesa, mūsu "hibrīdlaikos" neviens ne par ko nevar būt drošs.
Drošības policija ziņo, ka Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka līdz ar viņas domubiedriem "centās polarizēt un šķelt Latvijas sabiedrību", izmantojot "absurdo argumentu, ka Latvijā it kā tiekot plānota krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilācija".
Kur tad Ždanoka izrakusi tik muļķīgu un absurdu argumentu, kas spēj radīt tikai smieklus? Pati politiķe norāda, ka šis arguments ir acīmredzams — tas ir pats PB pārskats. Piemēram, tā preambulā teikts:
"Starp Kremļa prioritārajiem darbības virzieniem ārvalstīs aizvadītajā gadā līdzās jau ierastajām informatīvās ietekmes aktivitātēm ierindojās humanitārās ietekmes pasākumi, kuru mērķis bija saglabāt, izplatīt un uzturēt Krievijas vēsturisko atmiņu."
Padomājiet, aicina politķe. Krievu tautas vēsturiskās atmiņas saglabāšana pasludināta par Latvijai naidīgu darbību. Tātad vēsturiskās atmiņas zudums — tas ir labi, tās saglabāšana — slikti. Taču Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vēsturiskās atmiņas zaudēšana — tā ir asimilācija.
Cik tad īsti absurds ir Ždanokas arguments? Izdzēst no lielas iedzīvotāju daļas galvām viņu dzimto valodu, kultūru un kolektīvo atmiņu un nomainīt to pret citas, lai arī tuvas kaimiņu tautas, taču citas tautas valodu, dziesmām, dejām un lapusēm no jaunākajām vēstures mācību grāmatām — vai tā nav asimilācija?
Izskatās, ka, ņemot vērā cilvēku vispārējos priekšstatus, tas atgādina asimilāciju ar lielu ticamības pakāpi.
Bet pavasaris šogad patiešām ir vēls.