Ministrijas saskaņojušas maksu par "pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu" 2018. gadam

Saskaņā ar 2017. gada beigās pieņemto likumu par veselības aprūpes finansējumu, pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu Latvijā varēs saņemt tie, kas pats veica vai par kuru tiks samaksāta sociālā iemaksa.
Sputnik

RĪGA, 23. marts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, kuri neveic sociālās iemaksas, 2018. gadā varēs pievienoties obligātajai valsts veselības apdrošināšanai, apmaksājot 51,60 eiro, jeb 1% no minimālās mēnešalgas, attiecīgu Ministru Kabineta noteikumu projektu atbalstīja ministriju sekretāru sanāksmē, vēsta Baltnews.lv.

Kas neveic iemaksas, tas saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību un ģimenes ārstu

Saskaņā ar 2017. gada beigās pieņemto likumu par veselības aprūpes finansējumu, pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu Latvijā varēs saņemt tie, kas pats veica vai par kuru tiks samaksāta sociālā iemaksa 1% apmērā no minimālās algas 2018. gadā, 3% — 2019. gadā un 5% — 2020. gadā. Kopš šī gada janvāra minimālā alga Latvijā tika paaugstināta līdz 430 eiro.

Personām, kuras nav veikušas sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanas summa 2018. gadā noteikta 51,60 eiro apmērā par gadu, 2019. gadā – 154,80 eiro, 2020. gadā – 258 eiro gadā. Šīs iemaksas būs nepieciešams veikt reizi gadā, pēc kā attiecīga kalendārā gada laikā varēs iegūt pilnu valsts apmaksājamo medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Valsts apmaksātā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu summas, tika iekļauta neatliekamā palīdzība, palīdzība dzemdībās, ģimenes ārsta pakalpojumi, ārstniecībai paredzētās zāles un medicīniskās iekārtas, ko kompensē no valsts budžeta, kā arī tādu slimību ārstēšana, kuras rada ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraud sabiedrības veselību.

Fiksētās medicīniskās apdrošināšanas vietā nodokļu celšana

Valsts turpinās veikt obligātos maksājumus valsts medicīniskajā apdrošināšanā pensionāru vietā, kuri saņem parastu vai speciālu valsts pensiju, par bērniem līdz 18 gadiem, bāreņiem jeb vecākus zaudējušajiem jauniešiem līdz 24 gadiem, skolēniem un studentiem, 1. un 2. grupas invalīdiem, bezdarbniekiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, Černobiļas avārijas seku likvidētājiem un personām, kuru apgādībā ir bērni-invalīdi.

Iepriekš bijusī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Sarmīte Villere pauda raizes, ka obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana Latvijā varētu radīt papildu slodzi NMPD. Pēc Villeres domām, tie, kas nesamaksās 1% no minimālās algas un nav tiesīgs saņemt tā saucamo pilno medicīnisko pakalpojumu grozu, biežāk izsauks ātro palīdzību, turklāt nepamatotu iemeslu dēļ.