RĪGA, 20. marts — Sputnik. Nākamajā desmitgadē iedzīvotājus gaida jauni nodokļi un nodevas. Tāds ir Eiropas Savienības plāns pašu resursu palielināšanai, raksta "Neatkarīgā", materiālu pārpublicējis arī Press.lv.
Eiropas Parlaments marta sesijā ir apkopojis savu viedokli par nākamo septiņgades budžetu – no 2021. līdz 2027. gadam. Vairāk tērēt, vairāk pelnīt un vienlaikus "nepalielināt slogu ES nodokļu maksātājiem". Faktiski tās ir nesavienojamas lietas, norāda avīze.
Pieņemtajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu" aprakstīti iecerētie nodokļi un nodevas. EP deputāte Iveta Grigule-Pētersa informēja, ka savulaik ES priekšteča – Muitas savienības – budžetu veidoja tikai dažādi pašu ieņēmumi – nodokļi un muitas maksājumi, taču pēc tam dalībvalstis pārgājušas pie fiksētajiem maksājumiem, ko veido daļa IKP. Savukārt tagad iecerēts pakāpeniski atgriezties pie sākotnējā modeļa, tostarp aplikt ar muitas nodevu lauksaimniecības produkciju no trešajām valstīm, teikts rakstā.
Izdevums apraksta vairākus pantus, saskaņā ar kuriem daļa dalībvalstu ienākumu varētu būt novirzīta kopējā budžetā. Piemēram, norādīts, ka reformas rezultātā 1-2% PVN varētu aiziet tieši Eiropas kasē. Deputāti plāno arī uzņēmumu ienākumu nodokli saistīt ar ES resursiem, jo dalībvalstis izvairās no nodokļa aptuveni viena triljona eiro apmērā gadā.
ES kontā nonāks arī naudas drukāšanas nestā peļņa. Pašlaik to atmaksā dalībvalstīm.
Plānots ieviest arī finanšu darījumu nodokli un nodokli digitālās nozares uzņēmumiem ES mērogā. Vairāki iespējamie nodokļi un nodevas tiek pamatoti ar rūpēm par apkārtējo vidi – energoresursu nodoklis, degvielas nodoklis, aviobiļešu nodoklis, arī plastmasas nodoklis cīņā pret "maisiņu mēri". Var apgalvot, ka maksātāji būs uzņēmēji. Taču finālā vienmēr un par visu samaksā patērētājs, uzsvēra izdevums.
Tāpat notiks arī ar finanšu transakciju nodokli – eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš prognozē, ka tas skars katru, kam ir pensiju otrais līmenis. Bankas un fondi neglabā tiem uzticēto naudu maisos – tie pērk un pārdod vērtspapīrus, lai nopelnītu.
Tiesa, EP deputāte Sandra Kalniete pauda šaubas, vai dalībvalstīm izdosies vienoties par jaunu nodokļu ieviešanu un pārējām reformu finesēm. Lauksaimnieki Vācijā jau brīdina, ka neatkāpsies no saviem platībmaksājumiem ne par centu.
Līdzīga situācija rodas ar kohēzijas jeb dzīves līmeņa izlīdzināšanas naudu. Virkne valstu jau sen pietuvojušās ES vidējiem dzīves līmeņa rādītājiem, taču tās joprojām saņem kohēzijas maksājumus. Spānija, Portugāle, Īrija, pat Itālija. Teorētiski tas varētu būt avots, no kura saglabāt patiešām trūcīgāko valstu makus pašreizējā līmenī. Tomēr no politiskā viedokļa grūti iedomāties, ka bagātās valstis bez diskusijām atteiksies no savām ekskluzīvajām tiesībām apmaiņā pret piekrišanu uzņemt ES jaunas valstis, tostarp – arī Latviju.
Ja ne nodokļi, tad iemaksu pieaugums?
Budžeta plānošana ES tiek veikta septiņu gadu budžeta periodu ietvaros. Pašreizējais budžeta periods ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Nākamais sāksies 2020. gadā. Vēlāk ES ik gadus pieņem savienības budžetus, tajos ievieš atsevišķus grozījumus, kuri nevar pārsniegt septiņu gadu budžeta saskaņotos parametrus. ES budžeta ienākumus veido ES valstu maksājumi, kuri atšķiras apmēra ziņā. Tos jāsaskaņo gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.
Iepriekš vēstīts, kas astoņas Austrumeiropas valstis – Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Bulgārija un Rumānija – gatavas palielināt savus maksājumus ES budžetā nākamajā budžeta periodā (2021.-2027. gg.). Maksājumu apmērs var sasniegt 1,1% katras valsts IKP.
Pret maksājumu palielināšanu iebilda Zviedrija. Par to marta vidū Berlīnē paziņoja Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens pēc pārrunām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
"Iepriekš jau norādījām, ka nevaram pieļaut situāciju, kurā visi Zviedrijas reformām paredzētie līdzekļi aizies augošajā iemaksā Eiropas Savienības budžetā. Tas nenotiks. Mēs jau esam uzņēmušies lielu atbildību, uzņemot lielu skaitu migrantu. Mēs strādājam pie labklājības palielināšanas programmas un nevaram to apdraudēt ar lielāku maksājumu," – paskaidroja Lēvens.