RĪGA, 11. marts — Sputnik, Armens Halatjans. Ja valsts apzināti nevēlas kļūt par kultūru krustcelēm un pārvēršas mazā un mononacionālā valstī, nav zināms, kas to gaidīs pēc desmit gadiem.
Ar viesos atbraukušiem krievu rakstniekiem, māksliniekiem un biznesa treneriem latviešu intelektuāļi sarunāsies labā krievu valodā, valdzinās ar savu erudīciju, literāro un muzikālo daiļdarbu vai kinofilmu aizkadra slāņu nianšu izpratni.
Taču nez kāpēc šī uzvērtā cieņa pret krievu kultūru un krievu civilizācijas sasniegumiem strauji apraujas, tiklīdz runa ir par vietējiem krievvalodīgajiem. Kaut kā uzreiz piemirstas, ka arī viņi ir krievu kultūras mantinieki un nesēji, ka arī viņi var radīt lieliskus intelektuālos produktus un patiešām rada tos.
Krievu valoda ir sveša
Vēl vairāk, krievu valoda ir dzimtā 40% Latvijas iedzīvotāju, taču valstī tai ir svešvalodas statuss, un dažkārt to uzskata par kliedzošu politiskā takta un lojalitātes izpausmes trūkumu. Virkne mediju ik dienas atgremo okupācijas un kolonizācijas, Staļina represiju, piektās kolonnas tēmas utt.
Izaugušas jau divas vai trīs paaudzes, kas tam neliekuļoti tic. Paši krievu jaunieši lēnām, taču pamatīgi zaudē atmiņu un sāk uzskatīt par pašsaprotamu to, ka Latvijā viņiem lemtas tikai otrā plāna lomas.
Notiekošais absurds jau kļūst manāms no malas un aizskar cilvēkus, kurus nekādi nevar turēt aizdomās par politisko subjektivitāti, kuri sen pazīstami ar Latviju un mīl šo valsti.
Krievu vijolnieks, kulturologs, Nobela Mūzikas komitejas eksperts Mihails Kaziņņiks nespēja ignorēt problēmu un visai skarbi izteicās šajā jautājumā preses konferencē Rīgā, kas bija organizēta tradicionālā mūzikas festivāla "Kaziņņika dienas" ietvaros.
"Man tā gribas ticēt, ka Latvija kļūs par vienu no Eiropas kultūras centriem, kur beidzas visi strīdi, visas nesaskaņas, kur ļoti interesanta valsts ar ļoti interesantām tradīcijām būs viena no tādām kā Šveice — nelielām Eiropas valstīm, gaismas, kultūras, izglītības, laimes valstīm. Bilingvāla valsts — tā ir liela vēstures dāvana! Visas bilingvālās valstis ir bagātākas nekā vienas valodas valstis," — teica Kaziņņiks.
Bilingvālie un bagātie
Viņš pastāstīja, ka Obu vai Turku pilsētā (tās nosaukums somu un zviedru valodās atšķiras) galvenā ēka ir zviedru teātris, lai arī pilsētā zviedru ir tikai 5%, pārējie ir somi, bet galvenā iela tur saucas nevis Gatu universitāte — somiski, bet gan Gata universitāte — zviedriski.
Kaziņņiks paskaidroja, ka tā notiek tāpēc, ka gadījumā, ja soms nepārvalda zviedru valodu, viņam ir ierobežots profesiju un amatu skaits Somijā, viņš nevar pacelties augstākajās aprindās, nevar kļūt par politiķi.
Mūziķis atzīmēja, ka Sibēluisa vijolnieku konkurss Somijā notika trijās valodās — somu, zviedru un krievu valodās. Somu un zviedru valodās tāpēc, ka tās ir valsts valodas, jo Somijā dzīvo veseli 7% zviedru, bet krieviski — tāpēc, ka bija liels skaits konkursa dalībnieku, profesoru un vecāku no Krievijas.
"Valsts, kura paceļas augstā ekonomiskā līmenī, ir ļoti toleranta valodas un nācijas jautājumos. Jo augstāks ir ekonomikas līmenis, jo brīvāks ir cilvēks, jo brīvāka ir valsts. Visas šīs muļķības rodas nabadzības līmenī. Nabags vienmēr ir netikumīgs. Bagāts cilvēks, nodrošināts, kas spēj apgādāt savus bērnus, savus tuviniekus, saka: jebkura valoda ir kultūra, bet kultūra ir mentalitāte," — savu viedokli pauda Kaziņņiks.
Viņš atgādināja, ka Šveicē ir itāļu valoda, ir franču valoda, ir vācu valoda, un lielā mērā šai daudzveidībai var pateikties par to, ka Šveice ir bagātākā un labsirdīgākā valsts pasaulē.
"Itāļi neizliekas par frančiem, franči nepūlas atdarināt vāciešus. Tāpēc valstij ir 4 spēcīgas valodas un 4 spēcīgas tautas, kas ciena viena otru. Kantons ciena kantonu. Tāpēc visādas runas par šādu vai tādu valodu, par nacionālo, par civilo, ne civilo — tas viss ir sovoks. Dīvaini, ka pēc tik ilgiem gadiem, jau pēc atbrīvošanās darbības atgādina padomju laikus. Un metodes ir padomiskas. Padomiskas līdz galam! Lai kā jūs ar mani strīdētos, esmu pārliecināts, ka tā ir padomju sistēma," — paskaidroja mūziķis.
Latvieši un krievi ir brāļi
Kaziņņiks pastāstīja, ka pirms daudziem gadiem, kad parādījās brīvā Latvija, viņš sarunā ar kādu Daugavpils politiķi piedāvājis palīdzēt Latgales krievu audzināšanā, jo kulturāli krievvalodīgie labāk iekļausies Latvijas un Eiropas dzīvē.
"Nepārtaisīt viņus citā valodā, ja? Priecāties par to, ka līdzās talantīgajai Raiņa tautai ir Puškina tauta. Patiesībā tas ir vienkārši. Bilingvālas valstis ir sekmīgas valstis. Visas lielās kultūras vienmēr ir dzimušas krustcelēs? Vīnes fenomens taču jums ir skaidrs? Tāpēc, ka tur ir gan čehi, gan ungāri, gan austrieši, gan krievi. Bēthovenam ir papilnam krievu melodiju, ungāru melodiju. Bet, ja valsts apzinati nevēlas kļūt par kultūru krustcelēm un pārvēršas par mazu mononacionālu valsti ar miljonu iedzīvotāju, pēc desmit gadiem varat vainot tikai paši sevi," — brīdināja kultūras zinātnieks.
Kaziņņiks ieteica atmest malā visas ambīcijas un atzīt, ka latvieši un krievi ir brāļi, kuri dzīvo vienā mazā, skaistā valstī ar bagātu arhitektūru un vēsturi, valstī, kur reiz strādāja Vāgners.
Pēcpadomju komplikācijas
"Pacentīsimies to visu pacelt, atsauksim atmiņā, atvērsim visiem, teiksim pasaulei: ja gribat nokļūt valstī, kur ir Šūmaņa, Lista, Klāras Šūmanas, Vāgnera piemiņas plāksnes, brauciet šurp uz Latviju, šeit tas viss ir. Mēs esam torelanti, mēs esam skaisti, mēs esam radoši, mēs esam gudri, mūsu ir maz, taču mēs esam ļoti interesanta valsts Eiropā. Ticiet man, pie mums ir vērts atbraukt no jebkuras vietas. Ja veltīt tam spēkus, ienāks tik daudz naudas, saņemsiet tik daudz mīlestības, tik daudz gaismas, nevis cīnīsieties viens ar otru un kašķēsieties par to, kādas būs skolas," — aicināja Kaziņņiks.
Viņš atzina, ka ļoti mīl Rīgu un ir sajūsmā par pilsētu jebkādā salā, jebkādā slapjdraņķī, vienmēr, lai kad atbrauktu uz Rīgu.
"Šajā pilsētā taču var dzīvot, cepuri kuldams, un raust labumus, nevis lamāties, sak, tāda valoda, ne tāda, valsts, ne valsts, pilsonis, nepilsonis. Tā ir īsta šizofrēnija, paranoja, pēcpadomju komplikācija, pēc paranoidālās pēcpadomju iekārtas, saprotiet! Uzvariet to sovjetismu!" — aicināja mūziķis.