RĪGA, 9. marts — Sputnik. Absolūti skaidrs, ka esošais obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis, un valdībai pienācis pēdējais brīdis padomāt par OIK likvidēšanu, paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties Saeimas debatēs sakarā ar Latvijas Reģionu apvienības iesniegto prasību par neuzticības izteikšanu viņam, raksta avīze Dienas Bizness.
Saeima noraidīja šo prasību.
Ašeradens paziņoja, ka Ekonomikas ministrija drīzumā sasniegs savu iespēju robežu OIK sistēmas ierobežošanā.
"Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām," piebilda viņš.
"Zaļās" enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvus, efektīvus un tālredzīgus risinājumus, iespējams, balstītus uz tirgus principiem, nevis iedzīvotāju maksājumu finansētus risinājumus, uzsvēra ministrs.
Viņš aicināja premjerministru Māri Kučinski izveidot gan vietējo, gan starptautisko ekspertu grupu ar politiķu iesaistīšanu tajā, lai apspriestu atteikšanos no vēsturiski neefektīvas OIK sistēmas, un izveidot tādu sistēmu, kura atbilstu sabiedrības interesēm.
Atgādināsim, opozīcija savāca trešdaļu deputātu parakstus, lai iniciētu ministra demisiju, ja Ekonomikas ministrija nespēs atrast risinājumu situācijai ar elektroenerģijas cenu kāpumu, ar kuru saskarās Latvijas iedzīvotāji līdz ar jaunā gada iestāšanos.
Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču kopš 2018. gada 1. janvāra OIK pārstāja būt vienāds lielums visiem patērētājiem, tās apmērs veidojas no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgā daļa tiek noteikta atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no patērētās elektroenerģijas apjoma.
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ atsevišķos gadījumos rēķini, sākot ar 1. janvāri, palielinājušies līdz pat 60%. par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, paziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, un pat luterāņu baznīca.