Politika

Var, taču nevēlas: par ko Ušakovs pārdeva krievus valdošajām latviešu elitēm

Kādu izrādi "Saskaņa" sarīkoja Saiemā, kādu izdevību gūst partija, atbalstot krievu skolu iznīcināšanas procesu Latvijā, un kā simpātiju godalgotais Nils Ušakovs ar apmānu nelaiž ļaudis ielās.
Sputnik

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Nils Ušakovs lieliski zina, kā aizstāvēt krievu izglītību Latvijā, tā, lai to neviens nedzirdētu, lai mazākumtautību skolu stāvokli tas neietekmētu, lai situācija valstī nekādā veidā nemainītos, un, visbeidzot, lai nesadusmotu kolēģus no latviešu flanga, ar kuriem cieši saistīta "Saskaņa".

Pirms dažām dienām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vienbalsīgi nolēma atteikt likumprojekta virzīšanā par mazākumtautību mācību iestāžu kārtību, kuru iesniedza CVK reģistrēšanai Latvijas Krievu savienība (LKS). Dokuments paredzēja mazākumtautību skolu autonomiju izveidi.

"Sitīsim skolotājus": skolu reforma – krievu skolu pedagogu bezdarbības rezultāts

Maz, kurš šaubījās, ka komisija traucētu likumprojekta virzīšanu, taču visos izraisīja sašutumu tas, ka "Saskaņas" partija pirmā iestājās pret to. Iznāk, ka "Saskaņa" jau atvērti ieņem Nacionālās apvienības pusi, ar kuras atbalstu izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ķērās klāt krievu skolu likvidēšanai.

Un tagad jau praktiski visiem tapis skaidrs, ka "Saskaņa" neatgriezeniski nodevusi krievu vēlētājus, pārejot uz latviešu nacionālistu pusi. Taču tas nav brīnums, jo tikai krievu elektorāta "Saskaņai" ir par maz.

Krievvalodīgie arvien aktīvāk aizbrauc no Latvijas uz Krieviju vai uz Rietumiem, savukārt, Ušakova partijai ir jāsavāc pēc iespējas vairāk latviešu vēlētāju balsu — ar daudz maz mēreniem uzskatiem. Taču pat šie daudz maz mērenie nekad nesāks atbalstīt krievu skolas.

"Saskaņas" izrāde

"Saskaņu" CVK pārstāvēja Aleksandrs Maļcevs, kurš pirmais no visiem izteicās pret likumprojektu. Viņa balss skanēja unisonā ar Ombudsmeņa biroju, Tieslietu ministriju, Izglītības ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Vērts atzīmēt, ka visas struktūras, gan finanšu, gan politiskā nozīmē ir atkarīgas no valdošās koalīcijas. Savukārt pēdējā nesen vienbalsīgi atteikusies pat izskatīt petīciju par bilingvālās izglītības saglabāšanu, kuru parakstīja 14 tūkstoši republikas pilsoņi.

"Spriežot pēc visa, bijusi iepriekšēja vienošanās ar "Saskaņas" locekli. Viss atgādinājis iestudētu izrādi. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pajautāja, kurš vēlētos uzstāties. Klusums. Visi norāda uz Maļcevu. Teatrāla pauze ap trīsdesmit sekundēm. Un te pēkšņi viņš sāk runāt tik klusi un neskaidri, ka pat es, sēžot uzreiz aiz viņa, knapi tiku skaidrībā, ko viņš čukstēja un kādus argumentus minēja. Taču pabeidza Maļcevs savu "kvēlo runu" ar to, ka likumprojektu nevajadzētu atbalstīt. No visiem CVK locekļiem "Saskaņas" pārstāvis pirmais izteicās pret," pastāstīja LKS pārstāvis Andrejs Tolmačevs, kurš pats personīgi atradās CVK sēdē.

Laipnību apmaiņa Ušakova stilā

Daudzi pārliecināti, ka šajā sēdē patiesībā bija vienošanās starp "Saskaņu" un nacionālo eliti. Kaut gan vienošanās acīmredzami bijušas arī iepriekš. Piemēram, pirms 8. februāra balsojuma, kad Saeima pirmo reizi atklāti apsprieda plenārsēdē likumprojektu, kurš dzimis Šadurska vadītās Izglītības ministrijas dziļumos.

Toreiz viss izskatījies apmērām šādi: "Saskaņa" sadalīja ar kolēģiem pienākumus, uzņemoties misiju balsot "par" krievu skolām, kamēr pārējām partijām ar balsu vairākumu bija jānobalso "pret". Tādējādi "Saskaņai" izdevies saglabāt seju, ņemot vērā to, ka 20 cilvēki, kura atrodas partijas sastāvā, absolūti noteikti nevarēja izjaukt vairākuma plānus.

"Katram rusofobam – kārtīgu zārku!": Rīgā notika mītiņš krievu skolu atbalstam

Tālāk Rīgas mēra partija darīja zināmu parlamentam, ka turpinās pārliecinoši sadarboties arī citos jautājumos un nekādā veidā nesāks ar savu darbu traucēt taisīt ciet krievu skolas. Savukārt apmaiņā pret to, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuru vada Kaspars Gerhards — "TB/LNNK" loceklis no Nacionālās savienības nesāks asi reaģēt uz dažādām Rīgas domes iniciatīvām, kura virza galvaspilsētā "Saskaņas" finanšu intereses. Jo, pēc būtības, Rīgas pašvaldība atrodas  šīs ministrijas pakļautībā.

Savukārt tas, ka Ušakovs dažkārt apmainās ar dažāda veida laipnībām ar nacionālkadriem, tad tas ir tikai izdevīgi visiem — palielina katra autoritāti savu vēlētāju acīs.

Lūk svaigs piemērs, Raivis Dzintars piedāvāja ieviest priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā, savukārt Rīgas mērs, atbildot uz to, piedāvāja izveidot nacionālistiem atsevišķu sadaļu medicīnas enciklopēdijā. Un kā pēdējais, pēc jokdara Ušakova domām, spēs ietekmēt situāciju Latvijā? Piemēram, krievu izglītības jautājumu?

Simpātiju bagātais Ušakovs kārtējo reizi pazīmējās savu vēlētāju priekšā, un pie reizes, pacentās likt aizmirst tautai par mūsdienu problēmām, piemēram, par tām pašām krievu skolām.

Partijas biļeti uz galda!

Kad tas tiešām būs nepieciešams, "Saskaņa" uzstāsies tieši tā, kā tas būs nepieciešams nacionālajai elitei. Pirms dažiem gadiem "Saskaņa" Saeimā jau nobalsojusi "kā vajag" — par valodas normu pastiprināšanu un sodu palielināšanu par latviešu valodas nezināšanu vai neizmantošanu, taču par to, acīmredzami, visi aizmirsuši.

Turklāt tieši "Saskaņa" iepriekš piedāvājusi ombudsmeņa kandidatūrai Juri Jansonu — cilvēku, kurš gan ar vārdiem, gan ar darbiem atbalsta Nacionālo apvienību. Un šobrīd viņš gandrīz skaļāk par visiem uzstājas par krievu skolu likvidēšanu, uzskatot to par normālu aktu demokrātiskā Latvijā, kurš, pēc viņa sacītā, "nekādā veidā neapspiež mazākumtautību tiesības".

Un pavēles Ušakovs izdala stingrus: visiem "Saskaņas" deputātiem, tostarp, arī pazīstamiem partijas pārstāvjiem, aizliegts piedalīties jebkādās akcijās par krievu skolu aizstāvēšanu, pat stāvēt blakus ir aizliegts.

"Ja agrāk "Saskaņa" kaut kā klusi netraucēja nacionālās elites plāniem, tad tagad atklāti uzstājas tās pusē. Godīgi sakot, to es, kā jau daudzi citi, negaidīju. Kaut gan Ušakovs vispār varēja aicināt cilvēkus piedalīties krievu skolu aizstāvības mītiņos, kuri tad noteikti pulcētu vairāk ļaužu," uzsvēra Tolmačevs.

Saeimā omulīgi sēdēt, nedarīt neko

"Saskaņai", pēc Tolmačeva sacītā, ir daudz resursu, lai slēgtu Izglītības ministrijas reformu, taču partija negrib ar to nodarboties. Tieši pretēji, Ušakovs aicina cilvēkus nepiedalīties mītiņos, demotivē cilvēkus, iemidzina viņus ar sarunām par to, kā partija visu izdarīs viņu vietā leģitīmi un likumīgi, lai cilvēki neizietu ielās, jo vienalga neko tur nespēšot izšķirt.

Taču lieta tāda, ka tie ir meli, jo, ja tūkstošiem cilvēku neizietu mītiņos 90. gadu beigās un 2004. gadā, tad jau toreiz krievu izglītība valstī būtu pilnībā iznīcināta.

"Tagad pateikšu to, par ko pagaidām nav runājis neviens. "Saskaņas" deputātam Igoram Pimenovam ir LAŠOR (Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija) izstrādātais likumprojekts "Par mazākumtautību mācību iestādēm" — padziļināts un jēdzīgs.

Uzbruksim Melnā Kārļa reformai ar mītiņu un tautas dziesmām

Taču partija visos iespējamos veidos bremzē un pretojas tam, lai Pimenovs to izvirzītu kā likumdošanas iniciatīvu. Kaut gan "Saskaņa", izmantojot likumdošanas iniciatīvu, var piedāvāt šo projektu burtiski katru dienu — ar nogurdināšanu ņemt un spiest uz nacionālo eliti. Iedomājieties, ir jau gatavs likumprojekts, taču tas visu laiku tiek atlikts un netiek iesniegts!" pauž sašutumu eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs.

Tāpat viņš uzsver, ka tagad nepieciešams pastiprināt spiedienu uz varu, piemēram, piedalīties 10. marta gājiena par krievu skolu aizstāvību. Pēc viņa sacītā, ielai ir jādiktē parlamentam, un protesta akcijām šī gada laikā ir jākļūst arvien lielākām pēc to mēroga.

Taču paliek atvērts jautājums par to, vai paspēs sacelt patiešām daudz cilvēku? Jo izglītības ministrs piedāvā "atrisināt jautājumu" ar skolām pēc iespējas ātrāk, savukārt "Saskaņa", spriežot pēc visa, pat ja uzstāsies pret, tad joprojām tik pat klusi ar čukstiem, lai tas nekādā veidā neietekmētu nacionālās elites plānus, ar kuru pēdējo gadu laikā partijas vadītājs kļuvis īpaši cieši saistīts.