RĪGA, 5. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Visus, kuri pašlaik klaigā par Latvijas banku "briesmīgo problēmu" – nerezidentu kapitālu, pašus vajadzētu saukt pie atbildības. Šie klaigātāji taču neko nav izdarījuši, lai rezidentiem būtu vairāk naudas pašmāju bankās.
Tracis ap ABLV un Norvik bankām, miljonāru Guseļņikovu un teju vai labāk apmaksāto ierēdni Latvijā – Ilmāru Rimšēviču aug augumā. Un ar katru dienu no valsts aizplūst aizvien vairāk naudas.
Nerezidenti no Krievijas un rietumvalstīm izved kapitālus. Pie tam vietējie "patrioti" un pat Eiropas Centrālā banka klāsta, ka ārvalstu kapitāla aiziešana no Latvijas bankām nāks par labu nacionālajai ekonomikai. Kā tad tā?
Latvijas draudīgākā specdienesta – Sarversmes aizsardzības biroja (SAB) Ekonomiskās nodaļas bijušais priekšnieks Arnolds Babris pauda savu viedokli intervijā Sputnik Latvija.
Kurp aizplūdusi Latvijas naudiņa
- Cik smaga situācija pašlaik ir Latvijas ekonomikā?
— Spriediet paši, vai tas ir normāli, ja pietiek ar vienu pašu nepamatotu ziņu, pat ne oficiālu apsūdzību no ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla par kaut kādiem ABLV nelikumīgiem darījumiem, lai banka uz vietas pazustu.
Tūlīt pat sākās nenormāla kapitāla izplūšana no bankas, un tā bija spiesta pieteikt maksātnespēju – sākt pašlikvidāciju un atlaist darbinieku.
Lai arī nerezidentu banku biznesā grozās tikai sīka daļa netīrās naudas, pārējā ir normāla. Galu galā, arī angļi, vācieši un franči ir Latvijas nerezidenti, ne tikai Krievijas un citu bijušās PSRS valstu pārstāvji.
- Saeimas vicespīkere Ināra Mūrniece situāciju vērtēja pozitīvi, pēc viņas domām, Latvija attīrās no Krievijas naudas un ir mazāk atkarīga no Krievijas.
— Vai varat iedomāties, ka trīs dienu laikā no ABLV aizgāja apmēram 600 miljoni eiro? Tā nav tikai milzīga summa vien. Un lai Mūrniece atbild, uz kurieni tā nauda aizgāja. Esmu gandrīz pārliecināts, ka pārsvarā visa nauda aizgāja uz Ameriku. Un ASV neviens nez kāpēc nekliedz, cik tā esot "netīra un riebīga" nauda un kāda ir viņu valsts "atkarība". Tagad tā nauda strādās aiz okeāna, nevis pie mums.
— Un vēl apmēram 46 miljoni aizgāja no Norvik bankas. Protams, tie nav 600 miljoni, taču arī tas nav maz.
— Cik zinu, "Norvik" jau aizvadītajā gadā bija mīnus 10 miljoni.
Rimšēvičs, kukulis un Kamčatka
- Kā jums šķiet, vai Ilmārs Rimšēvičs, kurš Latvijā saņem vienu no lielākajām algām valsts sektorā – vairāk nekā 150 tūkstošus eiro gadā, būtu prasījis kukuli no Guseļņikova?
— Ja tiesībsargājošajām iestādēm ir kādi reāli fakti par kukuļiem Rimšēvičam, tie ir tūlīt jāliek galdā, lai visi par to zinātu. Nezināšana tikai veicina izdomu. Kāds tur izmeklēšanas noslēpums? Kukulis ir viena no primitīvākajām lietām, kādas var būt izmeklēšanā: viens – devis, otrs – ņēmis.
Tagad tādēļ, ka tīšām tiek nopludināta visdažādākā informācija, dažkārt pat pilnīgi pretrunīga, var parādīties vēl viena bezgalīga "Lemberga lieta". Tagad medijos klīst fotogrāfija, kurā Rimšēvičs, makšķerēdams draudzīgā kompānijā ar Krievijas pilsoņiem, apspriež apšaubāmus darījumus. Draugi, ja tā būtu tikšanās, kurā patiešām apspriestu kaut kādas "tumšas lietas", neviens par to neuzzinātu, un, protams, neviens neko nefotografētu un nedokumentētu.
Pie tam, ja tāda tikšanās būtu reāla, kāpēc tās dēļ vajadzētu braukt uz Kamčatku, ja daudz vienkāršāk visu apspriest Eiropā. Tur var sarīkot tūkstoš un vienu tikšanos, un nevienam neradīsies nekādas aizdomas, neviens neko lieku nepadomās.
Ja ziņas par kukuli ir nepatiesas, par to atbildēs visa Latvija.
Trieciens Latvijai
- Vai Rimšēviču varētu iesēdināt?
— Rimšēviču aizturēja, atlaida, tiesā nelūdza paildzināt aizturēšanu – tā notiktu, ja būtu savākts pietiekami daudz pierādījumu.
Es gribētu zināt, kurš atbildēs, ja noskaidrosies, ka Rimšēvičs nav pieprasījis un nav ņēmis kukuļus, ja visi Guseļņikova paziņojumi ir nepatiesi? Šovs ar aizturēšanu, nopratināšanām, pārmeklēšanu taču izdevās varens. Bet varēja visu paveikt klusām, bez trokšņa, bez trieciena valsts reputācijai. Būtu nopratinājuši klusu, visu pārbaudījuši, mierīgi pārmeklējuši. Gribētos zināt, kā tas troksnis sekmēja izmeklēšanu.
Vai tie, kas rīkoja izrādi, padomāja, kā izstrēbs putru, ja izrādīsies, ka Rimšēvičs ne pie kā nav vainīgs? Viena lieta, ka Rimšēvičs pieprasīs ļoti lielas kompensācijas, jo viņš ne tikai ir apliets ar samazgām, viņš tajās ir izpeldināts līdz ausīm, pie tam pārvilkts krusts karjerai. Pavisam cita lieta ir trieciens visas Latvijas reputācijai un lielas bankas likvidācija. Tāds šovs kaitē visai valstij.
Latvijas vietā varēja būt Ukraina
- Ko biznesa vidē runā par Guseļņikovu?
— Kad biju Kijevā (tur ierodos regulāri), dzirdēju stāstām, ka Guseļņikovs plānojis nopirkt visas Ukrainas Sberbanka aktīvus. Zinot šo aktīvu vērtību, es ļoti labi saprotu, ka Guseļņikovam tādas naudas nav. Tātad viņš būtu tikai svešas naudas izkārtne.
Ja darījums patiešām notiktu, drīz vien izceltos milzīgs skandāls, kurā figurētu Guseļņikovs, Norvik un Sberbank aktīvi Ukrainā. Biznesa vidē Guseļņikovs ir neviennozīmīga persona. Bet kāpēc tad mūsu galvenais banku regulators – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pret Norvik vienmēr izturas ļoti saudzējoši?
Ir vēl jautājumi, tikai nu jau tuvāk situācijai ar Rimšēviču. Guseļņikovs paziņoja, ka Rimšēvičs no viņa izspiedis naudu, bet, ja izspiež naudu, normāls biznesmenis, – tīrs kā stikls – raksta iesniegumu visiem zināmai iestādei, un sākas process, lai aizturētu noziedznieku nozieguma vietā.
Bet tagad kāds izvelk no pagaldes kaut kādus aizvēsturiskus faktus, atceras dīvainas epizodes "no dzīves". Un ko jūs darījāt iepriekš? Kas ir pasūtītājs? Un galvenais: par ko vispār ņem kukuli? Par kaut kādu darbību veikšanu. Kādu? Atbildē – klusums vai nepamatoti paziņojumi. Taču tagad varētu pasekot, kas ir izpildīts un par kādiem līdzekļiem.
Kas vainīgs un kāds tam sakars ar Krieviju
- Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere skaidroja, ka situāciju ar Rimšēviču varētu izmantot Krievija pirms prezidenta vēlēšanām. Kādā veidā?
— Situācija ap Rimšēviču, ABLV un Norvik ir slikta Latvijai un visai eirozonai. Visi pārējie šo notikumu fonā, protams, izskatās labāk, tostarp, pat galvenokārt – ASV, nevis Krievija.
Kāds tam sakars ar Krieviju, ka Latvijas politiķi necīnās par mūsu nacionālajām interesēm? Pie tā arī Krievija vainojama?
Latvijas politiķi ir populisti. Kā tik pamanīja iespēju lieku reizi parādīties pirms vēlēšanām vajadzīgajā gaismā, tūlīt izmantoja stāvokli. Jauna, skaļa lieta, urā! Bet par ekonomisko problēmu risināšanu mīļotajā Latvijā neviens nedomā.
Nevienai valdošajai partijai nav konkrētas, reālas ekonomiskās programmas, piemēram, par to, kā panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk naudas, lai nerezidentu kapitāls bankās sastādītu tikai 20%. Labi, ja pašu naudas bankās ir vairāk un tās ir tik daudz, ka sākam to dalīt pa citām valstīm un paši tur kļūstam par izdevīgiem nerezidentiem – ieguldītājiem.
Bet tautai Latvijā nekādu īpašu ieguldījumu nav. Kurš politiķis vainīgs pie tā, ka Latvijā nav uzkrājumu – pašiem savu naudas resursu? Valdošās partijas.
Kāpēc Latvijā kopš 90. gadiem vienmēr ir bijusi negatīva tirdzniecības bilance – tērējām vairāk, nekā pelnījām? Latvijā nav savas efektīvās ekonomikas, tāpēc visa valsts finanšu sistēma ir izkropļota. Tāpēc bankas pelna uz nerezidentu biznesa rēķina. Viss ir loģiski.
Mēs paši, nevis Krievija, esam iznīcinājuši savu rūpniecību un ekonomiku. Toties tagad, paskat tik, visi ir sliktie, tikai ne mēs. Vai komentāri vēl vajadzīgi? Šķiet, tagad viss tāpat jau ir skaidrs.