RĪGA, 3. marts — Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu jautājumā par mazākumtautību skolu pārvešanu uz mācībām latviešu valodā izvērtēs no tās atbilstības Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību viedokļa, paziņoja Eiropas Padomes Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Nils Muižnieks.
Portāls Mixnews.lv vēsta, ka Konsultatīvās komitejas eksperti jau 23. februārī apmeklējuši Rīgu un izveidojuši savu viedokli. Tas tiks nodots Latvijas valdībai un publicēts četrus mēnešus vēlāk.
Muižnieks informēja, ka viņa birojs seko skolu reformas pieņemšanas gaitai Latvijā, taču Konsultatīvās komitejas vērtējums rādīs, cik lielā mērā ieplānotās izmaiņas atbilst Vispārējās konvencijas normām.
Eiropas Padomes Visparējo konvenciju Latvija ratificēja 2005. gadā. Saistošais dokuments atspoguļo mazākumtautību tiesību aizsardzības Eiropas standartus. Patlaban norit Konvencijas izpildes Latvijā monitoringa trešais cikls.
Janvāra nogalē Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus par skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja apgūt dzimto valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītos priekšmetus. Reformu paredzēts veikt līdz 2021./22. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztver ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana bilingvālās izglītības atbalstam. Viena no petīcijām savāca 10 tūkstošus balsu, kas nepieciešami tās iesniegšanai Saeimā. 21. novembrī tā tika nodota Saeimā parakstu likviditātes pārbaudei (nepilsoņu un nepilngadīgo paraksti netiek ņemti vērā).
Pārbaudes gaitā noskaidrojās, ka parakstu nepietiek. 22. janvārī petīcija ar 14 tūkstošiem balsu no jauna nonāca Saeimā. 1. martā Saeima to noraidīja.