RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Swedbank finanšu instances veiktais pētījums parādījis, ka Latvijā saglabājusies augstākā Baltijas valstu vidū darba spēka nodokļu slodze, vēsta Grani.lv.
Šī pētījuma ietvaros eksperti salīdzināja ienākumus pēc nodokļu samaksas, ko saņem Latvijas iedzīvotāji, ar dažāda līmeņa algām Lietuvā un Igaunijā. Kā rezultātā pētnieki nonāca pie secinājuma, ka Latvija joprojām paliek par līderi pēc darba spēka nodokļu slodzes Baltijas valstīs.
Iepriekš tika ziņots, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā spēkā stājusies nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas, tostarp, skārušas arī likumu par Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). IIN likuma grozījumi paredz diferencētu ienākumu nodokli, kurš ir atkarīgs no ienākumu apjoma: ar ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā nodokļa likme sastādīs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 tūkstošiem eiro – 23%, vairāk par 55 tūkstošiem eiro – 31,4%. vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumiem, tostarp, no tā pieauguma. Iepriekš šī likmes sastādīja 10% un 15%.
Reforma bez rezultāta
Swedbank eksperte Evija Kropa pastāstīja, ka galvenais nodokļu reformas uzdevums, kas stājās spēkā Latvijā kopš 2018. gada 1. janvāra, bijusi tieši nodokļu slodzes samazināšana darbiniekiem ar nelielām algām, taču pagaidām reforma nav parādījusi vēlamo rezultātu.
Tāpat Kropa atzīmēja, ka Lietuva un Igaunija īstenojušas ievērojamākus soļus iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanā.
"Piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks nekā Latvijā, kamēr Igaunijā — pat divarpus reizes lielāks," — pastāstīja Kropa, piebilstot, ka atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstīs iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes pēdējos gados nav mainījušās, taču joprojām paliek zemākas – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.
Kropa tomēr atzīmēja, ka Latvijas darbiniekiem ir neliela priekšrocība, salīdzinot ar darbiniekiem no Lietuvas – tie ir atvieglojumi par apgādājamajiem, taču arī šī priekšrocība ir samērā mānīga, jo 2018. gadā Lietuvā atvieglojumu vietā par apgādājamajiem tika ieviests atsevišķs valsts pabalsts 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Neskatoties uz to, saskaņā ar Swedbank pētījumu, vislielāko algu Baltijas valstīs pēc nodokļu samaksas saņem igauņu darbinieki, jo Igaunijā ir uzstādīts pietiekami augsts neapliekamā minimuma slieksnis.
Darba devēji arī raud
Turklāt Swedbank noskaidroja, ka nodokļu politika Latvijā nežēlo nedz darbiniekus, nedz darba devējus. Ja salīdzina, cik Lietuvā, Igaunijā un Latvijā darba devējiem izmaksā darbinieki, kuri saņem uz rokām, piemēram, 500 eiro, kļūst redzams, ka vislielāko cenu maksā Latvijas darba devējs – kopā tā izdevumu summa sastāda 831 eiro. Lietuvā darbinieks ar 500 eiro algu izmaksā darba devējam par 40 eiro lētāk – 791 eiro, savukārt Igaunijā par veseliem 137 eiro lētāk, kopējā izdevumu summa ir 694 eiro.