RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Norvēģu sportisti atveduši uz Dienvidkoreju vairāk nekā 6 tūkstošus devu farmaceitisko preparātu, kas paredzēti cīņai pret astmu. Tas ir desmit reizes vairāk, nekā paņēmusi līdzi, piemēram, Somijas izlase, un daudz vairāk nekā Zviedrijas un Vācijas komandas, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz NRK.
Norvēģijas nacionālās komandas medicīniskā dienesta vadītāja Mona Kēldsberga neuzskata, ka tāds farmaceitisko līdzekļu daudzums būtu pārlieks. "Esam pārliecināti, ka neesam kļūdījušies ar zāļu daudzumu. Ņēmām vērā agrāko Olimpiāžu statistiku. Jābūt gataviem tam, ka visā Olimpiādes gaitā daudziem atlētiem būs vajadzīgi preparāti," — viņa pastāstīja.
Taču ar astmu slimo atlētu skaits Norvēģijas olimpiskajā izlasē jau piesaistījis zviedru žurnālistu vērību. Dokumentāljā filmā, ko laika klajā Zviedrijas telekanāls SVT, norādīts, ka 70% olimpisko medaļu, ko slēpošanas sacīkstēs Norvēģija izcīnījusi pēdējo 26 gadu laikā, izpelnījušies atlēti, kuri slimo ar astmu. Filmas autori atgādināja, ka astmas preparātu lietošana paātrina muskuļu attīstību, un norādīja uz pārlieku palielinātajām pieļaujamajām zāļu devām, kas pienākas katram sportistam.
Viens no filmas autoriem, Hasse Svensa norādīja, ka Norvēģijā aizliegto preparātu lietošana ir plaši izplatīta, un to kontrolē sporta organizācijas.
Nevienlīdzīgi noteikumi olimpiešiem
Sporta sabiedrība zviedru uzņemto filmu neuztvēra nopietni, taču eksperti apstiprina tajā minētos datus par astmas preparātu ietekmi uz atlētu fizisko attīstību. Četrkārtējais olimpiskais čempions biatlonā Aleksandrs Tihonovs norādīja, ka tādi preparāti paplašina elpceļu un plaušu šūnas, kā arī veicina asins bagātināšanos ar skābekli.
"Jau sen vajadzēja tam pievērst uzmanību," – uzskata Tihonovs.
Viņam piekrita arī divkārtējais olimpiskais čempions biatlonā Dmitrijs Vasiļjevs. Pēc abu sportistu domām, astmas preparātu lietošana norvēģiem tiks piedota, ja viņiem ir dokuments par tā saucamo terapeitisko lietošanu. Tas atļauj atlētiem lietot antidopinga organizāciju aizliegtus līdzekļus, ja tie sportistam izrakstīti slimības ārstēšanai. Tāpat Vasiļjevs uzskata, ka jāpārtrauc pašreizējā prakse – tas, ka olimpieši, kuri cieš no dažādām slimībām, uzstājas kopā ar veselajiem atlētiem.
"Pretējā gadījumā radīsies dažādas izdomas un spekulācijas. Olimpiskajā hartā teikts, ka apstākļiem jābūt vienādiem visiem, bet mūsdienu sportā tā acīmredzami nav. Visi to zina, taču vieni sportisti var lietot visu, kas ienāk prātā, aizbildinoties ar toleranci un iecietību, bet citiem aizliegts pilnīgi viss," – atzīmēja Dmitrijs Vasiļjevs.
Stāsts ar daudziem nezināmajiem
Ja norvēģi tomēr tiks apsūdzēti par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, Norvēģijā var izcelties skandāls, kura mērogi salīdzināmi ar to, kurā 2016. gadā nonāca Krievija. Tieši tolaik tika publicēts Pasaules Antidopinga aģentūras neatkarīgās komisijas (vadītājs – Ričards Maklarens) ziņojums, kas bija veltīts dopinga problēmām Krievijā. Tā rezultātā no sacensībām tika atstādināti Krievijas sportisti un federācijas dažādos sporta veidos, un Krievijai tika atņemtas tiesības organizēt vairākas pasaules mēroga sacensības.
Krievija apstrīdēja virkni slēdzienu Maklarena ziņojumā, norādot uz nepilnīgiem datiem un apsūdzību nepamatotību. 2017. gada septembra sākumā Neatkarīgās sabiedriskās antidopinga komisijas vadītājs Vitālijs Smirnovs paziņoja, ka WADA komisijas vadītājs Ričards Maklarens atcēlis pret Krieviju vērstās apsūdzības par valsts atbalstu dopinga lietošanai Krievijas sportistu vidū.