RĪGA, 7. februāris — Sputnik, Armans Vaneskegjans. Pirms nāves pilots laikus nodeva svarīgu informāciju Krievijas GKS komandieriem. Tas, ka Sīrijas debesīs notriektā frontes trieciennieka Su-25 pilots Romāns Fiļipovs tiks ieteikts valsts apbalvojumam, kļuva skaidrs jau tobrīt, kad kaujinieki publicēja fotogrāfijas no lidotāja pēdējās kaujas vietas. Vakar Romāns Fiļipovs pēc nāves saņēma Krievijas Varoņa apbalvojumu, vēsta Sputnik Igaunija.
Kadrs, kurā redzama pistole ar trim patronu aptverēm (viena — tukša, divas — pustukšas), pats par sevi liecina, ka krievu pilots sācis cīņu ar pārspēku un nav padevies.
Pēc tam tīklā parādījās vairāki video ieraksti, kuros no dažādiem rakursiem iemūžināta lidotāja atklātā uguns. Pirms granātas sprādziena pat dzirdami viņa vārdi: "Tas jums par puišiem."
Acīmredzot jāņem vērā arī tas (Krievijas AM to uzsvēra), ka Fiļipovs paspējis paziņot komandieriem, ka ir notriekts, un līdz pēdējam noturējis lidmašīnu gaisā. Viņs pat paziņoja komandieriem, kāds ierocis izmantots viņa notriekšanai, — šajā gadījumā tas ir ļoti svarīgi. Jau pirmajās minūtēs eksperti pieminēja PZRK "Igla".
Speciālistiem pietika ar informāciju par konkrētu pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu, lai jau pirmajās minūtēs nonāktu pie konkrēta slēdziena par to, kura karojošā puse organizējusi operāciju pret lidmašīnu, kas patrulēja frontes zonu.
Kas varēja pārdot "Džabhat an Nusra" Krievijas modeļa PZRK
Līdz šim diskusijā par to, kurš grupējums izšāvis "Igla", vienlaikus tiek minēti divi radikāli pretēji formējumi — "Haiet Tahrir aš Šam" (bijusī "Džabhat an Nusra", aizliegta vairākās pasaules valstīs) un "Džeiš an Naser" (pievienojusies "Sīrijas brīvajai armijai").
Tieši šis apstāklis uzvedina uz domu par to, ka palaistā raķete ir rūpīgi pārdomātas operācijas rezultāts, nevis nejauša karadarbības epizode. Atliek tikai izprast, kam patiešām vajadzēja notriekt Krievijas lidmašīnu…
Tamlīdzīgu sistēmu skaits karadarbības zonā Sīrijā nemaz nav tik liels. Pareizāk sakot, līdz nesenajai traģēdijai to nebija gandrīz nemaz. Līdz brīdim, kad noskaidrojās, ka ar tieši tādu pašu "Iglu" (ekspertu pamata versija) tika notriekts turku helikopteris T129 ATAK Afrinas priekšpilsētā.
Tas jau uzvedina uz pavisam konkrētām pārdomām, kas atklāti sakot, noved pie slēdziena, ka par notikušo jāapsūdz nevis "Džabhat an Nusra", bet gan "mērenā" opozīcija — "Džeiš an Naser". Kāpēc? Jautājums vietā, un atbilde uz to izriet no gluži vienkāršam loģiskām pārdomām.
Amerikāņi piegādāja ieročus kurdiem Afrinā un Manbidžā veselām tonnām
Turki ziņoja teju vai par tūkstoš kravas mašīnām un simtiem kara transporta lidmašīnu, ar ko ieroči tika piegādāti Afrinas un Manbidžas reģionos, ko pēc "Islāma valsts" sagrāves kontrolē kurdu militārās vienības.
Ja palaposim ziņu aģentūru tālaika informāciju (īsi pirms operācijas Afrinā), vairākkārt pamanīsim ziņas par raķešu — gan prettanku, gan zenītraķešu — kompleksiem.
Pēc incidenta ar Turcijas helikopteri kļuva skaidrs, ka PZRK patiešām piegādāti, lai kā Vašingtona to noliegtu.
Taču "Tautas pašaizsardzības spēki" — kurdu militārās vienības ir "Džabhat an Nusras" ienaidnieki un diezin vai būtu pārdevuši pretiniekiem PZRK. Sadursmes viņu starpā pēdējā gada laikā gandrīz nav novērotas. Katrs risina savu uzdevumu: vieni karo pret Turcijas armiju, otri — pret Sīrijas bruņotajiem spēkiem. Tātad "Džabhat an Nusras" versija ir mazticama.
Daudzpakāpju operācija ir iespējama
Toties "Džeiš an Naser" (grupējums no "Sīrijas brīvās armijas", tie paši "mērenie") ir itin labi piemēroti nospraustajam uzdevumam. Kādam tad mērķi amerikāņi būtu piegādājuši ieročus kurdiem (fakts, ka viņi to izdarīja, ir nenoliedzams)?
Tikai un vienīgi ar mērķi no jauna sakaitēt situāciju reģionā, kurā pēc "Islāma valsts" krišanas bija vērojamas relatīva miera tendences. Bet amerikāņiem tas briesmīgi nepatīk, jo tādā gadījumā viņiem zeme izslīd no kāju apakšas — nav ar ko aizbildināt savu klātieni Sīrijas teritorijā.
Tāpēc globālā uzdevuma — saasināt militāro situāciju Afrinā — fonā amerikāņi nolemj izpildīt vēl vienu uzdevumu, kura rezultāts, domājams, parādīsies ne kaujas laukā, bet gan politikas plaknē.
Ja Krievijas lidmašīnu notriec nevis teroristi no "Džabhat an Nusras", bet gan kaujinieki no "Džeiš an Naser", tas nozīmē, ka tagad Krievija Sīrijā karo nevis pret teroristiem, bet gan faktiski iznīcina Asada pretiniekus, tas ir, konkrēti cīnās pret "Sīrijas brīvo armiju".
No pirmā acu uzmetiena loģika šķiet izvirtīga, taču, pasperot soli tālāk, nonākam pie sekojošā: kurdi, saņēmuši PZRK no amerikāņiem, itin labi varētu nodot (vai pārdot) kādu daļu "mērenās" opozīcijas kaujiniekiem ar kuriem kopā viņi visus šos gadus plecu pie pleca karojuši ar ISIS un Sīrijas bruņotajiem spēkiem. Biedri un draugi…
Nu, bet tā kā krievi pēc sava pilota traģiskās un varonīgās bojāejas noteikti "izgludinās" tieši "Džeiš an Naser" pozīcijas (patiesībā tieši tā notika), tad jau varēs pilnā balsī aurot, ka Krievijas GKS Sīrijā nevis cīnās pret teroristiem un terorismu, bet gan vienkārši aizstāv Bašaru Asadu.
Jau tuvākajā laikā redzēsim, kam taisnība. Tiklīdz rietumu mediji pievērsīs savas auditorijas uzmanību tam, ka Krievijas bumbas un "Kalibri" apšaudīja (un apšauda") Sīrijas "mēreno" pozīcijas.