RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs novērtēja abu valstu attiecības uz "trīs ar plusu" un norādīja, ka konstruktīva dialoga attīstībai traucē Latvijas nespēja pašai izvēlēties savu kursu. Pēc viņa vārdiem, Baltijas valsts ir "metusies uz ambrazūru", izpildot rietumu sankcijas, valsts preces ir zaudējušas pozīcijas Krievijas tirgū. Pie tam Latvijā dislocēta NATO militārā infrastruktūra, tātad tā rada draudus Krievijai, uz kuriem tā spiesta adekvāti reaģēt.
Krievija vēlas veidot labas kaimiņu attiecības ar visām valstīm, tostarp arī ar Latviju, paziņoja Jevgeņijs Lukjanovs Latvijas radio 4 ēterā. Taču, Krievijai ir iespēja veidot attiecības atbilstoši tai pieņemamiem principiem – vienlīdzīgas, savstarpēji izdevīgas, prognozējamas attiecības bez dubultiem standartiem, bet Latvijā situācija ir citāda – ir jomas, kurās Rīga nevar rīkoties patstāvīgi. Šajā kontekstā, pēc diplomāta domām, ir divi elementi – militāri politiskais un ekonomiskais aspekts.
NATO paplašināšanās
NATO paplašināšanās sākās sen, taču patlaban šis process ir aizgājis līdz loģiskajai robežai – līdz KF robežām, paziņoja Jevgeņijs Lukjanovs. "Tālāk jau vairs nav paplašināšanās, tā jau ir cita parādība cilvēces vēsturē," – uzsvēra diplomāts.
Viņš atzīmēja, ka Krievijā to uztver skaidri un viennozīmīgi. "Pie mūsu robežām stāv NATO karaspēki, un Latvija tiem sniegusi savu teritoriju. Ko tas nozīmē no militāri politiskā viedokļa? Pie mūsu rietumu robežām veidojas noteikta militārā infrastruktūra," – norādīja Lukjanovs.
Viņš uzsvēra, ka Krievija to uztver kā draudus – ne no Latvijas, bet gan no NATO puses.
"Redziet, es esmu dzimis Pēterburgā, un no manas dzimtās pilsētas līdz NATO spēkiem ir 140 kilometri. Vai mani tas uztrauc? Jā, protams. Un citus Krievijas iedzīvotājus tas arī neiepriecina" – teica vēstnieks.
Jautāts par Krievijas atbildi uz militārajiem draudiem, Lukjanovs pastāstīja, ka Maskava nav iecerējusi celt nekādas sienas. "Tā nav mūsu metode. Savulaik mēs uzcēlām Berlīnes sienu, 1961. gada 12. augustā, taču, kā atceraties, tā vēlāk tika nojaukta. Mēs vairs necelsim nekādas sienas…" – teica Lukjanovs.
Pēc viņa vārdiem, runa ir par dažādu vienību atjaunošanu Krievijas ziemeļrietumos.
"Tā būs adekvāta atbilde. Para bellum. Ja gribi mieru, gatavojies karam," – teica diplomāts.
Neviens nav ieslēdzis transponderus
Krievijas kara lidmašīnas joprojām lido gar robežām ar izslēgtiem transponderiem, jo tāpat rīkojas arī NATO – vienoties par drošības pasākumiem Baltijas jūras gaisa telpā neizdevās Ziemeļatlantijas alianses nekonstruktīvās pieejas dēļ, atgādināja Lukjanovs. Viņš paskaidroja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzturēdamies vizītē Somijā, ierosināja Baltijas reģiona valstīm vienoties, ka transponderi ir obligāta prasība.
Līdz pat šim laikam mēs neesam saņēmuši atbildi uz šo ierosinājumu, lai arī iesniedzām to oficiāli, augstākajā līmenī. Tie vairs nav joki, tas ir valsts viedoklis. Nu, turpināsim gaidīt… Kamēr puses neievēros šo normu… nu, tas nav labi no aviācijas drošības viedokļa. Var būt sadursmes, var būt kļūdaini lēmumi," – konstatēja vēstnieks.
Jautāts par to, kāda iemesla dēļ lido kara aviācija, kas satrauc vietējos iedzīvotājus, Lukjanovs atbildēja, ka cita starpā tiek pārbaudīta arī potenciālā pretinieka armijas cīņasspēja.
"Es domāju, ka, neapšaubāmi, ir arī tāds uzdevums. "Nekara", teiksim tā, apstākļos jebkuras puses bruņotajiem spēkiem ir jāuzlabo savs sagatavotības līmenis, rūpju, jeb, kā mēdz teikt, awareness līmenis – gatavība atvairīt jebkādus militārus draudus. Neapšaubāmi, jebkura objekta lidojums noteiktā zonā rada PGA sistēmu, kaut kādu citu sistēmu reakciju – te baidos (kļūdīties – red.), neesmu militārpersona…" – paskaidroja vēstnieks.
Sankciju režīms pieaugs
Sankciju režīms netiks mīkstināts, tas tikai pieaugs, jo tā ieviešanas pamatā bija neapšaubāmi melīga nostādne par "Krievijas agresiju" Ukrainā un Minskas protokolu nepildīšanu, uzskata diplomāts.
"Sāksim pa punktiem: Krievija nav Minskas protokolu subjekts. Kā mēs ievērosim, ja neesam subjekts? Mēs varam vienīgi veicināt to īstenošanu. Donbasā nav Krievijas armijas. Ja tur trīs gadus būtu Krievijas armija, tādu armiju vajadzētu padzīt. Līdz Kijevai – 48 stundas. Krimu mēs neesam okupējuši. Ja kāds mēģinās pierādīt pretējo, – lūdzu, tas viss ir atkarīgs no honorāra summas. Ne vairāk. Lūk, kāds ir sankciju pamats. Vai šos stūrakmeņus iespējams izvērtēt? Ja jau tie rati ir aizdzīti tik tālu?" – vaicāja Lukjanovs.
Pie tam vēstnieks atzīmēja, ka sankciju dēļ cieš abas puses – gan tie, kas tās ieviesuši, gan arī tie, pret ko tās ieviestas.
"Cik naudas jūs esat zaudējuši no jūsu sankcijām pret Krieviju? Parēķiniet. Es nerēķināšu. Es zinu, taču nerēķināšu. Kādas jums ir perspektīvas? Jūs esat zaudējuši Krievijas tirgu. Jūs tur vairs neatgriezīsieties. Ražošanas aizvietošana ir notikusi un pabeigta. Tāpat ir noticis ne tikai ar precēm no Latvijas nomenklatūras. Tas noticis arī attiecībā pret citām precēm," – atzīmēja diplomāts.
Pie tam amerikāņi, kuri iniciēja ierobežojošo pasākumu ieviešanu pret Krieviju, pēc Lukjanova vārdiem, bija daudz pragmatiskāki nekā Latvija, kura "metās virsū ambrazūrai".
"Gudri telēni tie amerikāņi. Viņi turpina pirkt no mums titāna komponentus. Tie vajadzīgi Boeing būvei. Pazīstama firma, pazīstamas lidmašīnas, lido pa visu pasauli. Un pasūtījumu apjomu Boeing – simtiem mašīnu! – viņi turpina pirkt pie mums. Un nekādā gadījumā nevēlas partraukt šīs piegādes. Visi ASV pavadoņi – gan militārie, gan civilie – lido ar mūsu dzinējiem R-180, un arī no tā viņi nevēlas atteikties. Varen gudri telēni!" – piezīmēja Lukjanovs.
Bet Latvija, viņaprāt, "metusies skriešus pa priekšu lokomtīvei".
"Nosaldēšu ausis par sodu savai glupajai sievasmātei. Nu, piedodiet. Unteroficiera atraitne, kura pati sevi nopēra… Nu, ko lai dara! Arī tāda ir realitāte," – atzīmēja Lukjanovs.
Krievu skolas
Sarunā Jevgeņijs Lukjanovs komentēja arī ideju pārvest mazākumtautību skolas uz mācībām latviešu valodā. To viņš nosauca par bezjēdzīgu procesu, kurš "no konjunktūras un kalendāra viedokļa sakrīt ar vēlēšanām Latvijā".
Lukjanovs uzsvēra, ka tiesības runāt dzimtajā valodā var atņemt tikai līdz ar dzīvību. Diplomāts norādīja: ja viņš pats būtu Latvijā dzimis krievu cilvēks, "viņš būtu ne tikai sašutis un uzbudināts", bet varētu "no parlamentārām un politiskām nepatikas metodēm varētu, iespējams, pāriet pat pie citām".
"Protams, es nepārkāptu likumus un konstitūciju, taču deklarētās konstitucionālās tiesības es izmantotu par 150%. Vēl vairāk, es aktīvi iekļautu šajā procesā starptautisko sabiedrību, starptautiskās tiesību aizsardzības, parlamentārās organizācijas, ANO struktūras. Tāpēc ka tas viss ne mazākajā mērā neatbilst tiem civilizētas sabiedrības standartiem, pie kuras sevi pieskaita Latvijas Republika," – teica Lukjanovs.
Pēc viņa domām, tas pašlaik Latvijā nenotiek, jo sabiedrībā jūtama zināma apātija un tās pamatā ir ekonomiskās reālijas. Turklāt mazinājusies iedzīvotāju uzticība politiķiem.
"Latvijas valdošā elite it kā ir pašpietiekama. Tā dzīvo savā pasaulē, savā realitātē, savās pilnvarās. Pat skatoties uz to visu it kā no malas, no žoga otras puses, liekas, ka nekā briesmīga vispār nav. Viss ir normāli, it kā viss ir klusi. Taču paskatieties vismaz uz Rīgu. Cik šeit ir pamestu māju? Cik šeit ir atbaidošu ceļu?" – atzīmēja vēstnieks.
Pie tam viņš piebilda, ka Krievija Latvijas iedzīvotājus joprojām uzskata par savējiem, – par to liecina arī neizsīkstošā tūristu straume.
"Tāpēc, ka mēs esam kaimiņi. Tāpēc, ka šeit ir krievu valoda. Šeit mums ir ērti. Nevajag runāt kaut kādā malajiešu vai vēl kādā valodā. Šeit cilvēki ir savējie, ja tā var teikt. Pazīstami, saprotami, draudzīgi. Un to visu grib sabojāt. Šos cilvēkus…" – sūdzējās diplomāts.
Krievijā veterānu stāvoklis nemainās
Lukjanovs komentēja arī Latvijas prezidenta parakstīto skandalozo likumu par veterāniem.
Runājot par Krievijas atbildes pasākumiem, vēstnieks uzsvēra: "Mēs neiesniegsim domē likumprojektu, lai kaut ko kādam pielīdzinātu. Pie mums kara veterāna jēdziens ir skaidri noteikts likumā jau pirms ilgiem gadiem, un Otrā pasaules kara veterāna statuss ir skaidrs un saprotams," – viņš atgādināja.
Pēc Lukjanova domām, Latvija patlaban parūpējusies par veterānu jautājumu jo tas ir "vēlēšanu gads, un tas ir viens no vēlēšanu kampaņas elementiem".
"Otrkārt, ziniet, ir tāda britu paruna, kura man uzliek noteiktas saistības: mājā, kur kāds pakāries, virvi neviens nepiemin. Droši vien ir kaut kas tāds nacionālajā vēsturē, nacionālajā atmiņā, kas liek līdz šim laikam atcerēties, kas bija kolaboracionists, kas bija aizstāvis, kas – okupants, – kaut kā tā gribas visu salikt pa plauktiņiem un aizmirst. Kas ir kolaboracionisms, kas – uzticība savai valstij, kas – uzticība zvērestam, un tā tālāk," – noslēdza Lukjanovs.