Vācijā, Saksijas federālajā zemē ceļu policija apturēja konvoju ar amerikāņu pašgājējiem, kas devās no Polijas. Iemesls — transportēšanas noteikumu pārkāpumi. Lai tos novērstu, konvojs tika nogādāts speciālajā stāvvietā.
Jāņem vērā, ka tas ir pirmais gadījums, kas nokļuvis mediju uzmanības lokā, lai arī pēdējos gados amerikāņu militārie konvoji regulāri kursē no Vācijas. NATO sabiedrotie pavisam nelabprāt atklāj savus sadzīviskos kašķus. Taču vairāku valstu — alianses locekļu politiķi un iedzīvotāji aizvien biežāk pauž neapmierinātību ar formās tērpto ciemiņu pieplūdumu no ASV, atzīmēja RIA Novosti autors Andrejs Kocs.
"Sveikas nemāsim"
Amerikāņu konvoju kārtības sargi pārmeklēja ar vāciešiem raksturīgo rūpību. Organizēja kontroles svēršanu un noskaidroja: krava pārsniedz gabarītus un ir pārāk smaga puspiekabēm. Visi vilcēji pārslogoti aptuveni par 16 tonnām. Turklāt ekspeditori nevarēja uzrādīt daļu nepieciešamo dokumentu, kolonnu nepavadīja eksorts, un vadītāji neievēroja atpūtas režīmu. Pēdējā sakšu ceļu policijas pretenzija ir acīmredzama "piekasīšanās" no kategorijas "jums automašīnas aptieciņā nav korvalola". Acīmredzot, ekspeditori arī iepriekš ir pārkāpuši militārās tehnikas pārvadāšanas noteikumus, vienā brīdī policijai tas ir apnicis, un viņi nolēmuši izteikt pretenzijas pārvadājumu organizatoriem "pēc pilnas programmas".
Arī augstāka ranga ierēdņiem ir nepārprotami apnicis skatīt amerikāņu tankus savā zemē. 3. janvārī vācu izdevums Potsdamer Neuste Nachrichten citēja Brandenburgas federālās zemes premjerministra Ditmāra Voidkes teikto, kurš norādīja, ka neplāno sveikt amerikāņu zaldātus un "māt viņiem ar roku uz ielas", jo "šurp un turp braukājošie tanki" nenesīs Vācijai labumu ilgtermiņa perspektīvā. Politiķis pavēstīja, ka Berlīnei ir jāuzņemas vēsturiskā atbildība par labu attiecību uzturēšanu ar Maskavu un uzsvēra: VFR un VDR nekad nebūt apvienojušās bez Padomju Savienības piekrišanas. "Mēs to esam pārāk ātri aizmirsuši," — konstatēja premjerministrs.
Izdevums atzīmēja, ka līdzīga attieksme pret amerikāņu spēkiem dzimtenē ir arī daudziem Austrumvācijas iedzīvotājiem. Autors paskaidroja, ka viņiem raksturīgs "neslēpts dziļi iesakņojies antiamerikānisks noskaņojums". Tiesa, diezin vai tas ir vienīgais bijušās VDR iedzīvotāju neapmierinātības iemesls. Galu galā, tikai rets cilvēks būs sajūsmā, ja viesi no okeāna viņa krasta pārvērš viņa mājas par nocietinātu rajonu. Turklāt rīkojas ātrā tempā.
To saprot arī valsts rietumos, kur netālu no Ramštainas pilsētas izvērsta lielākā amerikāņu armijas bāze ārpus ASV teritorijas. Šis objekts ir galvenais sadales centrs, kurā no ASV uz Eiropu tiek pārsviesti karaspēki un bruņutehnika. No šejienes viņi pēc tam cauri visai valstij dodas uz austrumiem — uz Poliju un Baltijas valstīm. Pie bāzes periodiski notiek antimilitāras vāciešu demonstrācijas. Pirmā no tām 2016. gada 11. jūnijā sapulcēja vairāk nekā 3500 cilvēkus.
Alianse bez ASV
Vietējie iedzīvotāji bija neapmierināti arī ar daudzajām NATO mācībām operācijas Atlantic Resolve ietvaros Baltijā un Austrumeiropā. Igaunijā sākumā tanku kolonnas tika sagaidītas ar ziediem. Taču karavīru "Brauna kustība" nelielās valsts teritorijā daudzos neradīja ne sajūsmu, ne sapratni.
Daudzi sociālo tīklu apmeklētāji sūdzējās par augošo avāriju riska situāciju uz ceļiem, šāviņu un tanku dzinēju dārdiem, militārās tehnikas sabojātajiem ceļiem un visuresošajiem cilvēkiem formas tērpos. Pret manevriem iebilda kreisie Igaunijā, kuri pilsētās un laukos izplatīja skrejlapas ar aicinājumiem atbalstīt viņu militāro kampaņu STOP NATO un atgūt valsts "patieso neatkarību un pārliecību par nākotni". Pēc aktīvistu domām, nevar būt ne runas par valsts suverenitāti, kamēr tās teritorijā dislocēti ārvalstu spēki.
Lai arī Rietumeiropas valstu valdības oficiāli atbalsta ASV militāro spēku paplašināšanos Krievijas robežu tuvumā, neoficiāli tiek sperti soļi, lai ar laiku no tiem atbrīvotos. Pērnā gada decembrī ES valstu līderi lika pamatus pastāvīgas strukturētas sadarbības programmai drošības un aizsardzības jomā (PESCO). Pēc būtības, šī vienošanās paredz NATO alternatīvas izveidi, tikai pirmo vijoli jaunajā blokā spēlēs nevis amerikāņi, bet Francija un Vācija. Vairāki eksperti uzskata, ka tam par iemeslu bijuši ASV prezidenta Donalda Trampa pastāvīgie pārmetumi, kurš prasīja no sabiedrotajiem lielākus līdzekļus Ziemeļatlantijas alianses budžetā. Eiropai jau ir apnicis finansēt NATO (galvenokārt — ASV) militārās operācijas visā pasaulē: saskaņā ar programmu PESCO, ES valstis iecerējušas tuvākajos gados palielināt izdevumus savu armiju vajadzībām un ieroču iepirkumiem. Kad tās izaudzēs "zobus", amerikāņu spēki reģionā vienkārši nebūs vajadzīgi.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienība izstrādājusi 15 pilotprojektus PESCO ietvaros, kuru mērķis ir kopīga izstrāde, iegāde un spēku un līdzekļu izmantošana, kā arī operāciju īstenošana aizsardzības un drošības jomā. Piedāvāto projektu sarakstā ir krīzes situāciju centra izveide, jūras novērošanas sistēmas pilnveide, mīnu meklēšanai un neitralizācijai paredzētu zemūdens bezpilota aparātu izstrāde, informācijas apmaiņa un reaģēšana uz kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem, Eiropas loģistikas centra izveide ar perifērijas tīkliem, pārrobežu militārās mobilitātes procedūru vienkāršošana un standartizācija, ārvalstu instruktoru misiju pārvaldes centra atklāšana, vienotas medicīniskās pārvaldes ieviešana un palīdzības sniegšana bruņotajiem spēkiem katastrofu apstākļos. Nav grūti iedomāties: šobrīd lielāko daļu minēto jautājumu Eiropā uzrauga amerikāņi.
Ja tiks atlaista vaļīgāk ASV militārā kaklasiksna, kas jau sen žņaudz ES valstis, tas perspektīvā varētu nākt par labu arī Krievijai. Pirmkārt, no drošības, otrkārt, — no ekonomikas viedokļa. Bez bruņoto spēku atbalsta Eiropā Vašingtonai būs daudz grūtāk to piespiest, piemēram, ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju.