RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Latvijas ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis apstrīdēja "nepamatotu un izdomātu" Krievijas ĀM kritiku attiecībā uz Latvija likumu par Otrā pasaules akra dalībnieka statusu, vēsta portāls Baltnews.lv.
Šis likums pielīdzina karavīrus, kas karoja Padomju Savienības pusē, ar nacistiskās Vācijas karavīriem. Likums tika pieņemts pēdējā Saeimas rudens sesijas sēdē 2017. gada decembrī, un prezidents pasludināja to janvāra sākumā.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova asi nosodīja likuma pieņemšanu.
"Ciniski aizvainojot 150 tūkstošu padomju karavīru piemiņu, kuri atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu, šīs valsts politiskā vadība faktiski pielīdzināja Otrā pasaules kara statusā fašistu Vācijas pusē karojošos, un viņu vienības ar antihitlera koalīcijas karavīriem," uzsvēra viņa.
Iepriekš ar kritiku uzstājās Federācijas Padome un Krievijas vēstniecība Latvijā.
Latvijas ĀM uzskata šādu pieeju par nepamatotu. Kā atzīmēja Gints Jegermanis, Latvijas valsts kara laikā faktiski nepastāvēja, tātad, Latvija nevar būt atbildīga par noziegumiem, kuri pastrādāti uz tās teritorijas.
"Otrā pasaules kara gaitā abas karojošās puses — nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju, pretlikumīgi mobilizēja savās militārajās formācijās Latvijas iedzīvotājus, kuri kļuva par šo režīmu upuriem," paziņoja preses sekretārs.
Pēc Latvijas varas iestāžu domām, valsts "piedzīvoja divu totalitāru režīmu okupāciju — Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju". Tagad Latvijas valsts "secīgi nosoda šo režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci un Holokaustu un godā upuru piemiņu".
Ārpolitikas iestāde atsevišķi uzsvēra, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu nesaņem tie pilsoņi, kas ir notiesāts dēļ noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem.
Ir jāatceras, ka paredzēti arī citi ierobežojumi tiem, kas cīnījās gan padomju, gan nacistu pusē. Statusu neiegūs ne vien bijušie NSDAP locekļi un gestapo darbinieki, bet arī bijušie VDK darbinieki, kā arī padomju militāro bāžu karavīri, kura parādījās Latvijā, saskaņā ar Padomju Savienības un Latvijas paktu par savstarpējo palīdzību 1939. gada 5. oktobrī.
Iepriekš Krievijas ĀM vērsās ANO, EDSO un Eiropas Padomē ar aicinājumu izvērtēt Latvijas likumu.
EDSO Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību birojs atteicās komentēt likumu, jo "tam nebija iespējas to izpētīt".