RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. Veselības un pārtikas produktu drošības jautājumu eirokomisārs Vītenis Andrjukaitis paziņoja, ka Lietuva nav zemas kvalitātes produktu piegāžu "upuris", raksta Sputnik Lietuva.
Andrjukaitis atzīmēja, ka pārtikas produktu kvalitātes jautājums ir aktuāls visai Eiropas Savienībai. Pēc viņa sacītā, nav nekādu objektīvu pierādījumu tam, ka kvalitātes pretenzijas liecina par diskrimināciju tieši attiecībā pret Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm.
Eirokomisārs uzsvēra, ka pretenzijas ražotājiem izsaka arī citu ES valstu iedzīvotāji, tostarp, Vācijas, Beļģijas un Luksemburgas patērētāji.
Iepriekš Valsts Pārtikas un veterinārais dienests, kurš atrodas Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas uzraudzībā, prezentēja skandalozus dažādu pārtikas preču salīdzinošā pētījuma rezultātus. Secinājumos bija teikts, ka Lietuvas tirgus, salīdzinot ar bagātākām Eiropas Savienības valstīm, tiek nodrošināts ar zemākas kvalitātes pārtikas produktiem, kaut gan cenas mēdz būt tādas pašas vai pat augstākas.
Seima deputāti izveidoja pagaidu komisiju, lai noteiktu, vai Lietuvas patērētāju tiesības tiek pārkāptas. Tāpat speciāla pētnieku grupa analizē iemeslus, kuru dēļ vienas markas produkti, kuri tiek piegādāti dažādām valstīm, atšķiras pēc savas kvalitātes.
"Pārtikas aparteīds"
Par atšķirībām starp pārtikas produktiem Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs pirmie sāka runāt Čehijas, Ungārijas, Polijas un Bulgārijas pārtikas un veterinārās kontroles dienesti, kuri salīdzināja produktu sastāvu un, pamatojoties uz šiem pētījumiem, apsūdzēja Briseli "pārtikas aparteīdā".
Eirokomisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers atzina faktu, ka dažādās Eiropas valstīs pārdod atšķirīgas kvalitātes produktus, un solīja tikt skaidrībā ar šo problēmu.
Pēc Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerālā direktora Māra Baloža sacītā, pusei visu pārbaudītajiem produktiem, kuri tiek pārdoti Latvijas un Vācijas veikalos, konstatētas sastāva atšķirības. Visās ES valstīs, kur labklājības līmenis ir zemāks, produktu ražotāji izmanto sliktākas kvalitātes un lētākas izejvielas. Pēc viņa sacītā, izgatavojot produktus priekš Latvijas, biežāk tiek izmantota palmu eļļa, savukārt Vācijas un Beļģijas patērētājiem — rapšu eļļa.