Gadsimta vidū aptuveni 17-30% iedzīvotāju dažās Eiropas valstīs varētu veidot musulmaņi. Par to liecina kompānijas Pew Research Center jaunā prognoze "Musulmaņu skaita pieaugums Eiropā".
No 2010. gada musulmaņu skaits Vecajā Pasaulē pieaudzis no 19,5 līdz gandrīz 26 miljoniem. Cita starpā pie tā novedusi arī tuvredzīgā politika Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Eiropas valstis un Brisele, atbalstot ASV darbības reģionā, šķiet, nedomāja, ar ko tās būs spiestas saskarties, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Fiļipovs. Atšķirībā no Eiropas, amerikāņi ir tālu, viņiem nekas nedraud.
Taču atgriezīsimies pie ziņojuma. Tajā izskatīti trīs notikumu attīstības scenāriji, un visos rezultāts ir viens. Pat nulles migrācijas apstākļos musulmaņu skaits Eiropā līdz 2050. gadam pieaugs līdz 36 miljoniem, ņemot vērā augsto dzimstību. Francijā nesen aprēķināts: vidējais dzimstības rādītājs vietējo francūžu ģimenēs nepārsniedz 1,8 bērnus, bet no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm atbraukušo migrantu ģimenēs — vairāk nekā astoņus. Četras reizes vairāk!
Kāda nu te runa par saracēņiem! Drīz Eiropas Savienību varēs pārdēvēt par Eiropu Saracēņiem. Pat abreviatūru nenāksies mainīt — ES bija, un ES palika… Nu labi, tas būtu viens aspekts. Ir vēl viena, vēl svarīgāka finese, kas iznāks pirmajā plānā, pieaugot emigrantu skaitam no Āzijas un Āfrikas. Tas ir mentalitātes un kultūras jautājums (pie tam jāņem vērā, ka no kultūras viedokļa Eiropa tomēr ir gandrīz viendabīga).
Tagad policija pagaidām vēl ir modra — lai arī ar nokavēšanos, taču tai izdodas novērst masveida vardarbību pret sievietēm (izņemot Ķelni). Bet kas notiks pēc trīsdesmit gadiem? Pēc pusgadsimta? Vai Eiropas pamatiedzīvotāji tomēr būs ar mieru nēsāt nikābus?
Braucam tālāk. Šariāta tiesa. Un kas tad ir? Kāpēc jautājumus, kas skar eiropiešus, nevarētu izskatīt reliģiska tiesa? Reliģiozajiem radikāļiem laicīgā tiesa ir greznība, ko izdomājuši visādi tur voltēri un ruso. Toties šariāta tiesa — tā ir, tā sakot, zemes sāls. Tajā pat nevar dot vērtējumu "slikti" vai "labi", jo mentalitāti nav iespējams mainīt vienā acumirklī, pat ne vairāku paaudžu gaitā. Pie tam daudzi migranti Eiropā dot priekšroku iespējai "vārīties pašiem savā sulā", uzturēties savā sabiedrībā. Patlaban eiropieši ar to ir mierā — netraucē. Un nevienu neuztrauc, kādas idejas šajās minisabiedrībās propagandē "sludinātāji", kurus dažkārt pat viņu dzimtenē meklē policija. Un jau rīt viņu mācekļi, kuru skaits būs ļoti, ļoti liels, izies platajās ielās un prospektos — Elizejas laukos, Unter den Linden… Nē, viņi neies paelpot svaigu gaisu, viņi pieprasīs savas tiesības un diktēs savus noteikumus.
Eiropieši izdomāja demokrātiju un demokrātiskos institūtus. Taču — tikai eiropiešiem. Tagad to visu vajadzētu steigšus pārtaisīt, bet Vecajai Pasaulei (līdz ar Briseli) nav ne spēka, ne gribēšanas. Taču pats galvenais ir tas, ka eiropieši dzīvo pašu radītā pasaulē un nemana, ka "Dānijas karaliste" ne tikai ir "iepuvusi", bet gan ripo pretī bojāejai kā pavasara saules sildīts sniega blāķis no jumta.
Daudzi domātāji pareģojuši Eiropas civilizācijas bojāeju. Viņi pareizi atzīmēja, ka Eiropas nācija izdzimst. Pat ne fiziski. Garīgi izdzimst.
Kad tad tāda izdzimšana ir sākusies? Necik sen jau nav. Kad baznīcu pirmo reizi notes trūkuma dēļ nolēma izmantot krogam, kafejnīcai… Un runa jau nav par to, kāpēc radies bardaks kulta ēkā. Galvenais jautājums ir par to, kāpēc civilizācijai, kura par visu var pateikties kristietībai, vairs nav vajadzīgas baznīcas.