Operācija "Maskarāde": kā maršals Žukovs ieviesa kārtību pēckara Odesā

Gadu pēc uzvaras pār nacistiem viens no galvenajiem triumfatoriem, maršals Georgs Žukovs nonāca nežēlastībā. Viņu apsūdzēja par svešu panākumu piesavināšanos un vērtību nelikumīgu izvešanu no Vācijas, atstādināja no Sauszemes spēku komandiera posteņa un nosūtīja vadīt Odesas kara apgabalu.

Tolaik tas bija rajons ar "īpašu kriminogēnu situāciju", cīņā ar noziedzību piesaistīja visus resorus, pat armiju.

Desmitiem bandu aplaupīja veikalus, noliktavas, fabrikas, vietējos iedzīvotājus. Ik dienas – līdz pat simt noziegumi. Tos, kuri mēģināja pretoties, bandīti slepkavoja. Tumsā ielas bija tukšas un klusas.

Grupējumos bija visvisādi noziedznieki: no pieredzējušiem bandītiem līdz aizbēgušiem nodevējiem, kuri okupācijas laikā sadarbojās ar vāciešiem. Viņiem nebija, ko zaudēt, un aizturēšanas laikā viņi atšaudījās līdz pēdējam.

Izcēlās "Dodža" bandas – viņu vadonis braukāja dodžā, un "Melnais kaķis", ko veidoja teicami bruņoti dezertieri. Interesanti, ka ar šo savdabīgo "zīmolu" 40. gados darbojās daudzas bankas dažādos valsts nostūros.

Bandīti slēpās Odesas katakombās, kur kara laikā patvērās partizāni. Tās ir bijušās akmeņlauztuves – atzarotu eju tīkls divarpus tūkstošu kilometru garumā. Lielākā daļa noziedznieku bija vietējie un labi orientējās pazemes labirintos. Varas struktūrām klājās smagi, it īpaši no citām pilsētām atbraukušajiem.

Eksperti stāsta, ka nežēlastībā kritušajam maršalam, pateicoties pieredzei un autoritātei, izdevās ne tikai izveidot spēka struktūru efektīvu mijiedarbību, bet arī krasi samazināt noziegumos iesaistīto bijušo karavīru skaitu.

Tomēr Žukovs saskārās ar kadru trukumu. Daudzi zinošie virsnieki bija gājuši bojā Lielā Tēvijas kara laikā vai apšaudēs ar uzbrucējiem, tāpēc ar noziedzniekiem nācās karot ar nelieliem spēkiem. Starp operatīvajiem darbiniekiem Odesā īpaši izcēlās Dāvids Kurlands, iesaukts par Ebreju Vilku Suni (viņš kļuva par Dāvida Gocmana prototipu seriālā "Likvidācija").

Bijušo bērnu nama audzēkni Kurlandu kara gados sūtīja uz Uzbekistānu ķert dezertierus, marodierus un spekulantus, taču 1944. gada vasarā atkal ataicināja uz Odesu. Drīz vien viņš kļuva par bandītisma apkarošanas nodaļas vadītāju.

Dienesta biedri atcerējās, ka viņš attīstījis aģentu tīklu un galu galā uzdūries "Melnā kaķa" līdera "adjutantam" Nikolajam Maraščukam. Pēc divas dienas ilgas nopratināšanas tas atklājis konspiratīvā dzīvokļa adresi, un tur ieradās pastiprināta operatīvā grupa.

Vieni bandīti nežēlīgi pretojās un tika likvidēti, citi padevās, viņiem vēlāk piesprieda pa 25 gadiem kolonijā. Toreiz tas bija lielākais sods, bija ieviests nāves soda moratorijs. Bandas vadonis, negaidot arestu, izdarīja pašnāvību, iedzēra indi.

Tāpat sagrāva "Dodžu": ar ziņotāju palīdzību Kurlands tika klāt vadoņa – Batjas – mīļākajai, vēlāk – arī viņam pašam. Bandītu saņēma restorānā, atvadu dzīrēs – viņš sajuta, ka tuvojas kas nelabs un gatavojās mukt uz Alma-Atu.

Tomēr kriminogēnā situācija Odesā vēl aizvien pasliktinājās, un Žukovs izšķīrās par ārkārtas soļiem. Kopā ar vietējās kriminālizmeklēšanas darbiniekiem karavīri izstrādāja operāciju "Maskarāde".

Pilsētā ieradās desmitiem izlūku no Eiropas un pieredzējuši NKVD darbinieki, ilgus gadus nostrādājuši maskēti dažādos reģionos. Eleganti tērptie speciālisti kopā ar dāmām vakartērpos pastaigājās pa naksnīgajām ielām vai iekārtojās kādā restorānā.

Tādi pārīši bija lieliska ēsma laupītājiem. Aģenti bija bruņoti, un atklāja uguni tiešā tēmējumā, tiklīdz uzbrucēji tuvojās. Jau pirmajā naktī lilvidēja vairākus desmitus bandītu.

Operācija turpinājās vairākas nedēļas, turklāt bandītu līķus nesteidza novākt – citiem bija laba mācība.

Daudzi padomju valsts vadītāji tādas metodes neatzina, taču rezultāts bija redzams: noziegumu skaits kritās divkārt. Gandrīz visus laupītājus un slepkavas apsita, pārsvarā atlika kabatzagļi, dzīvokļu aplaupītāji un sīki afēristi..

Galīga uzvara pār organizēto noziedzību Odesā tika izsludināta 1947. gada rudenī – gadu pēc Žukova ierašanās.

1948. gadā maršalu nosūtīja uz Sverdlovsku komandēt Urālu kara apgabalu. Savukārt medaļu un zīmi "IeM Nopelniem bagātais darbinieks" par bandu likvidāciju Georgs Konstantinovičs saņema tikai 70. gados no ministra Nikolaja Ščelokova rokām.