RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Horvātijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, attieksme pret bēgļiem no Ukrainas būtiski atšķiras no viedokļa par cilvēkiem, kuri ieradušies no arābu un Āfrikas valstīm, raksta serbu izdevums "Politika". Rakstu pārtulkoja un pārpublicēja portāls InoSMI.
Jaunākie dati liecina, ka uz Horvātiju bēguši apmeŗam 11 tūkstoši cilvēku no Ukrainas. Vēl nav zināms, cik daudzi viņu vidū meklē pagaidu patvērumu, cik – apmetīsies uz dzīvi. Valdība vēsta, ka patlaban valsts gatava uzņemt apmēram 20 tūkstošus cilvēku.
Horvātija veikusi vairākus pasākumus, lai uzņemtu šos cilvēkus un vienkāršotu viņu integrāciju horvātu sabiedrībā. 7. martā Horvātijas valdība pieņēma lēmumu piešķirt pagaidu patvērumu bēgļiem no Ukrainas. Viņus plānots nodrošinat ar mājokli, medicīnisko apkalpošanu, kā arī iekļaut pirmskolas un skolas izglītības sistēmā un darba tirgū.
Patlaban darbojas trīs atbalsta centri, kur ukraiņus izvieto uz 48 stundām, kamēr tiek noformēto dokumenti, medicīnas karte un citas nepieciešamas lietas. No turienes viņi pārceļas uz privāto sektoru vai vienu no 33 izmitināšanas centriem dažādos Horvātijas reģionos.
Valsts apmaksā bēgļiem dzīvi privātos dzīvokļos un sedz komunālos maksājumus. Īpašniekiem, kuri piešķīruši savu nekustamo īpašumu bēgļu izmitināšanai, tiks izmaksāts atalgojums aptuveni 475 eiro apmērā.
Fonds "Solidaritāte" ir viena no apvienībām, kas palīdz bēgļiem risināt aktuālus jautājumus: valodas mācības, atbalsts darba meklējumos, pārkvalifikācija un papildu izglītība, psiholoģiskā palīdzība un palīdzība dzīvokļa īres maksas apmaksā... Tāpat izveidots atsevišķs humanitārās palīdzības fonds, un pateicoties tam pirmo desmit dienu laikā savākti apmēram 30 tūkstoši eiro.
Bēgļu integrāciju apgrūtina tikai administratīvie šķēršļi.
"Nopietnākā problēma būs darba meklējumi, ko mums nav skaidras un vienkāršas proceduras kvalifikācijas un diplomu atzīšanai. Teiksim, mums ir viens ķirurgs, izmitināts Kalobagā. 60 kilometru attālumā no viņa, Gospičā, trūkst ārstu, taču mēs nevaram ļaut šim cilvēkam strādāt, tikai paskatoties uz viņa fotogrāfiju baltā halātā. Mums jāizstrādā diploma atzīšanas process. 2015. gadā Itālijā izstrādāja vienkāršu zināšanu pārbaudes modeli, un mums ir izredzes sekot viņu piemēram. Taču jāstrādā ātri, jo pirmajā vilnī ierodas cilvēki ar naudu. Nabagie ierodas pēdējie. Arī tie, kam vēl palikuši kaut kādi līdzekļi, drīz tos iztērēs," stāsta fonda "Solidaritāte" direktors Ivans Blaževičs.
Neskatoties uz izmitināšanas centru lielo skaitu, vairāk nekā 80% bēgļu patlaban mīt privātos mājokļos.
"Cilvēki brauc tur, kur viņiem ir paziņas vai ģimenes locekļi. Horvātijā ir arī ukraiņu diaspora. Dažiem, it īpaši turīgajiem, bija nekustamie īpašumi pie jūras, dažiem – pat bizness," skaidro Blaževičs.
Nekas tamlīdzīgs Horvātijā nav pieredzēts kopš 2015. gada migrācijas krīzes laikiem, kad valstī ieradās bēgļi no Sīrijas, Afganistānas, Irākas un Jemenas. Starpība attieksmē pret bēgļiem no Ukrainas un Sīrijas ir acīmredzama. Blaževičs uzskata, ka galvenais šīs parādības iemesls ir bailes.
"Cilvēki jūt, ka šis konflikts notiek pie mūsu vārtiem, un baidās, ka tas skars mūs visus. Otrkārt, mēs jūtaies tuvāki ukraiņiem ādas krāsas dēļ, ticības dēļ. Turklāt nozīme ir savdabīgai nacionālajai mitoloģijai, jo ukraiņus salīdzina ar horvātiem, bet krievus – ar serbiem. Daudzi Horvātijas pilsoņi atsauc atmiņā vecās traumas, atceras pēdējā kara notikumus pie mums," viņš stāsta.
Politiskais analītiķis Žarko Puhovskis uzskata, ka dubultie standarti attieksmē pret bēgļiem raksturīgi ne tikai Horvātijai, – arī Ungārijai, Polijai un Baltijas valstīm, kas vairākus gadus iebilda pret bēgļu integrāciju un pat izmitinšanu, bet tagad nonākuši avangardā ukraiņu bēgļu atbalsta aspektā.
"Tas liecina, ka Viktoram Orbanam diemžēl vismaz daļēji bija taisnība, runājot par Eiropas pagātnes un tagadnes kristīgajiem elementiem, ko tagadējā valdība, pēc viņa vārdiem, uzskata par nepietiekami nozīmīgiem. Es saku "diemžēl", jo šīs "ilgstošās darbības" lietas, kā teiktu vēsturnieki, joprojam darbojas un citas ticības cilvēkus vēl aizvien uzņem sliktāk nekā tos, kuri tuvāki mūsējai, proti, kristīgajai ticībai, vai vismaz pieder pie mūsu rases. Skaidrs, ka šī problēma Eiropā pastāv," stāsta Puhovskis.
Pērnās iedzīvotāju skaitīšanas rezultātā noskaidrojās, ka Horvātija sajūt demogrāfisko lejupslīdi, un daudzi cer: bēgļi palīdzēs to labot.
"Horvātija bija šokēta, uzzinot, cik mūsu ir maz. Depopulācijas radītajā izmisumā valdība, neapšaubāmi, pieliks pūles, lai aizvietotu mirušos pilsoņus, un, domājams, nenoniecinās iedzīvotājus, kuri ieradīsies no Ukrainas," uzskata Puhovskis.
Tiesa, tikai retais par to runā tik atklāti kā demogrāfs Stepans Štercs, kurš nesen paziņoja: "Ukraiņi ir ideāli migranti attīstītajai Eiropas pasaulei, kā arī pašai Horvātijai."