"Tā ir uzvaras atslēga". Lūzuma brīdis Krievijas specoperācijā

Mariupolē nocietinājušies aptuveni desmit tūkstoši Ukrainas kakreivju. Grupējuma kodolu veido 36. jūras kājnieku atliekas un nacionālistiskā pulka "Azov" kaujinieki. Garnizons ir labi bruņots: tanki, bruņumašīnas un artilērija, ko nacionālisti bez žēlastības slēpj starp dzīvojamajām ēkām. Tomēr viņu spēki iet mazumā – pilsēta jau vairāk kā nedēļu ir bloķēti pilnībā. Ielenktie ne vienu reizi vien pieprasījuši komandieriem atsūtīt papildspēkus, tomēr tas nav Kijevas spēkos.

UBS vienības, iespējams, priecātos par iespēju pamest ielenkto pilsētu, taču to viņiem neļauj. Svētdien Krieivjas Aizsardzības vadības nacionālā centra priekšnieks ģenerālpulkvedis Mihails Mizincevs ieteica pretiniekam pārtraukt pretestību, nolikt ieročus un iziet no Mariupoles pa humanitārajiem koridoriem uz Kijevas kontrolēto teritoriju. Tā notika Sīrijā – ekstrēmistiem atļāva speciālos autobusos pamest apdzīvotas vietas, piemēram, Alepo. Taču Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka kategoriski noraidīja ierosinājumu – viņasprāt, par kapitulāciju nevar būt ne runas.

"Mariupoles atbrīvotajos rajonos turpinās iedzīvotāju evakuācija, - žurnālistiem pastāstīja DTR vadītājs Deniss Pušiļins. – Karavīri un brīvprātīgie izved civiliedzīvotājus, turklāt darbs sadalīts vairākos posmos – ar papildu punktiem, no kurienes cilvēki var pārvietoties līdz drošai vietai. Rajonos, ko vēl kontrolē nacionālistu bataljoni, diemžēl nemainās. Tas vēl pasliktina sarežģīto humanitāro situāciju."

Apkārtnē vairs nav gandrīz nevienas veselas mājas, cilvēki slēpjas pagrabos un bumbu patvertnēs. No 400 tūkstošiem cilvēku evakuējušies tikai desmit procenti – kaujinieki nevienu neizlaiž. Trūkst ūdens, pārtikas, medikamentu, silta apģērba. Gruti ir piegādāt humanitāro palīdzību Ukrainas artilērijas ugunī.

DTR jau vairākkārt norādīja, ka UBS un nacionālisti izmanto vienu un to pašu taktiku: sadzen civilos dzīvojamas mājas vidējos stāvos, bet paši slēpjas zemāk vai uz jumtiem, no kurienes turpina apšaudes. Nav iespējams viņiem atbildēt ar visu spēku – ies bojā civiliedzīvotāji.

Paši nacionālisti apgalvo, ka cīnīsies līdz pēdējam. Viņu acīs Mariupole ir īpaša vieta. Te 2014. gada maijā-jūnijā nacistu bataljona "Azov" kaujinieki izgāja "kaujas kristības" – viņi sarīkoja nežēlīgu tīrīšanu, sasēdināja cietumos un nogalināja lielāko daļu DTR atbalstītāju no vietējo iedzīvotāju vidus. Pēc tam astoņus gadus viņi pildīja slepenpolicijas lomu, meklēja neapmierinātos un citādi domājošos.

Garnizona kapitulācija nodarīs sāpīgu morālu triecienu Kijevas režīmam un, gluži pretēji, iedvesmos Krievijas un Doņeckas kareivjus. Mariupole ir svarīgs rūpniecības centrs ar metalurģijas, mašīnbūves un kuģu remonta uzņēmumiem. Protams, nacionālisti pacentīsies tos maksimāli sabojāt, taču to visu var atjaunot. Mariupoles atbrīvošana pavērs sauszemes ceļu uz Krimu, kas tika pārgriezts 2014. gadā. Tas būtiski atvieglos civilo un militāro kravu pārvadāšanu. Perspektīvā tiks organizēta arī pasažieru satiksme. Vairs nebūs Kijevas spēkos to kavēt. Ukrainas spēki pa zemi šurp vairs nenokļūs. Arī pa ūdeni ne, jo Azovas jūra faktiski kļūs par Krievijas iekšējo jūru.

Kijevas režīms cieš sakāvi un izvērsis milzu melu un dezinformācijas kampaņu. Valdības mediji iegalvo, ka Krievijas un Donbasa kareivji pārkāpjot kara noteikumus, nošaujot civilos, graujot visu no vietas. Un rāda forogrāfijas un video ierakstus – paši savas apšaudes sekas. Uz neredzēto melu plūsmu reaģēja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja. "Mēs esam saņēmuši veselu virkni paziņojumu, - viņš teica Drošības padomes sēdē. – To vidū ir apsūdzības par bēdīgi slaveno dzemdību nama apšaudi Mariupolē, par Mariupoles teātra apšaudi, par to, ka Krievija neizlaiž bēgļus, par to, ka Krievija apšaudīja sultāna Suleimana mošeju Mariupolē, par to, ka Krievijas karavīri ar automātiem nošāvuši rindā stāvošus cilvēkus Čerņigovā. Visi šie meli ne vienu vien reizi jau atspēkoti."

Mariupoles stratēģiskā nozīme ir ļoti liela. Pēc Krievijas specoperācijas sākuma Doņeckas armija pavērsa visus spēkus un resursus dienvidu frontes virzienā. Trīs nedēļas armija lēnām, taču droši tuvojās Azovas krastam, atbrīvojot apdzīvotās vietas. Vienlaikus Doņeckas rietumu un ziemeļrietumu nomalēs vēl aizvien sēž ukraiņu artilēristi un regulāri apšauda DTR galvaspilsētu. Pēc Mariupoles krišanas pienāks viņu kārta.

"Bruņotie spēki, kas patlaban strādā šajā virzienā, sāks 50-70 tūkstošus lielā UBS grupējuma likvidāciju Donbasā, - pastāstīja DTR armijas oficieris "Berjoza". – Mūsu uzdevums – kopā ar Krievijas armijas vienībām dienvidos aizcirst vāku "katlam", kurā nonāks cīņasspējīgākā Ukrainas armijas vienība. Viņi tur nostiprinājušies visus šos astoņus gadus: betona nocietinājumi, apšaudes pozīcijas, artilērijas un ložmetējnieku pozīcijas. Taču bez munīcijas un pārtikas piegādēm viņi nespēs turēties ilgu laiku."

UBS to, protams, saprot. Pēdējās dienās Doņeckas apšaudes ir pastiprinājušās – viņi cenšas pēdējā brīdī sagraut pēc iespējas vairāk civilās infrastruktūras objektu. Tikai pirmdien vien pret Doņecku palaisti apmēram 20 šāviņi – 122 un 152 mm kalibri. Vairāk nekā 23 tūkstoši vietējo iedzīvotāju palikuši bez elektrības.