RĪGA, 26. marts – Sputnik. Krievijas speciālās operācijas pirmā posma galvenie uzdevumi Ukrainā ir izpildīti, brīfingā informēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks Sergejs Rudskojs.
"Operācijas pirmā posma pamatuzdevumi kopumā ir izpildīti. Būtiski samazināts Ukrainas Bruņoto spēku militārais potenciāls, un tas ļauj – vēlreiz uzsvēršu – koncentrēt lielākās pūles galvenā mērķa sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai," teica Rudskojs.
Viņš paskaidroja, ka astoņu gadu laikā Ukrainā tā saucamās apvienoto spēku operācijas zonā sagatavota dziļi ešelonēta, no inženiertehniskā viedokļa labi nocietināta aizsardzības josla, ko veido monolītu ilgtermiņa betona nocietinājumu sistēma.
"Šajā kontekstā, ar mērķi minimizēt zaudējumus Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, Luganstas un Doņeckas karavīru vidū, pirms uzbrukuma tie īstenots spēcīgs artilērijas uzbrukums pretiniekam atbalsta punktos un pret viņa rezervēm," paziņoja Rudskojs.
Ģenerālis informēja, ka laikā kopš speciālās militārās operācijas sākuma gājis bojā 1351 Krievijas karavīrs, 3825 karavīri ievainoti.
Rudskojs uzsvēra, ka Speciālā operācija Ukrainā turpināsies līdz Virspavēlnieka nospraustie uzdevumi būs izpildīti pilnā apjomā. Ģenerālštāba pārstāvis atzīmēja, ka konflikta politiskais risinājums Donbasā nebija iespējams – Ukraina atteicās pildīt Minskas protokolus.
"Ukrainas vadība divas reizes 2014. un 2015. gadā mēģināja atrisināt tā saucamo Donbasa problēmu militārā ceļā, cieta sakāvi, taču savus plānus risināt konfliktu valsts austrumos vardarbīgā ceļā nemainīja. Ticami dati rāda, ka UBS noslēdza militāras operācijas gatavošanu ar mērķi pārņemt savā kontrolē tautas republiku teritorijas. Šajos apstākļos palīdzēt Doņeckas un Luganskas republikām bija iespējams tikai ar militāru atbalstu. Tieši tādu lēmumu pieņēma Krievija," teica Rudskojs.
Viņš konstatēja, ka Krievija būtu varējusi aprobežoties tikai ar DTR un LTR teritoriju Doņeckas un Luganskas apgabalu administratīvajās robežās, taču tādos apstākļos Ukrainas valdība pastāvīgi būtu papildinājusi grupējumu, kas iesaistīts tā saucamajā apvienoto spēku operācijā.
"Tāpēc bija izraudzīts otrs variants, kas paredz darbības visā Ukrainas teritorijā, izpildot tās demilitarizācijas un denacifikācijas pasākumus," norādīja Rudskojs.
Ģenerālštāba pārstāvis paziņoja, ka Krievijas BS uzbrukuma rezultātā nobloķēta Kijeva, Harkova, Čerņigova, Suma un Nikolajeva, pilnībā tiek kontrolēti Hersonas un Zaporožjes apgabali.
"Sabiedrība un atsevišķi eksperti uzdod jautājumus, ko mēs darām Ukrainas bloķēto pilsētu rajonā. Šīs darbības tiek veiktas ar mērķi nodarīt tādu kaitējumu UBS militārās infrastruktūras objektiem, tehnikai, personālsastāvam, kura rezultāti ne tikai saista viņu spēkus un nedod iespēju pastiprināt savu grupējumu Donbasā, bet arī neļauj to izdarīt līdz brīdim, kad Krievijas armija pilnībā atbrīvos DTR un LTR teritoriju," viņš teica.
"Sākotnēji mēs neplānojām triecienuzbrukumu tām, lai nepieļautu kaitējumu un minimizētu personālsastāva zaudējumus un upurus civiliedzīvotāju vidū. Tomēr mēs pieļaujam tādu iespēju, taču, atsevišķiem grupējumiem izpildot nospraustos uzdevumus (tie tiek sekmīgi risināti), mūsu spēki un līdzekļi tiks pievērsti galvenajam – Donbasa pilnai atbrīvošanai," atzīmēja Rudskojs.
Viņš informēja, ka Donbasa republiku vienību ziņā pārgājušas jau 276 apdzīvotas vietas, kas agrāk bija nacionālistu bataljonu un Ukrainas armijas darbības zonā.
"LTR Tautas milicijas vienības atbrīvojušas 93% republikas teritorijas. Patlaban turpinās cīņas Severodoņeckas un Lisičanskas apkaimē. DTR Tautas milicija pārņēmusi 54% teritorijas. Turpinās Mariupoles pilsētas atbrīvošanas," paziņoja Rudskojs.
Viņš piebilda, ka Ukrainas demilitarizācija tiek panākta ar precīzu triecienu palīdzību pa militārās infrastruktūras objektiem, armijas vienību dislokācijas vietām, aerodromiem, vadības punktiem, arsenāliem, bruņojuma un kara tehnikas noliktavām, kā arī armijas pasākumiem pretinieka grupējumu sakaušanai.
"Uzsvēršu, ka Krievijas BS neapšauda civilās infrastruktūras objektus. Tas attiecas arī uz tiltu likvidāciju. Karadarbības rajonā sagrauti 127 tilti. Tos visus uzspridzinājuši ukraiņu nacionālisti ar mērķi apturēt mūsu armijas uzbrukumu," konstatēja ģenerālis.
Saskaņā ar Krievijas Ģenerālštāba datiem, specoperācijas sākumā LTR un DTR Tautas milicijas spēkiem stājās pretī 59 300 karavīru grupējums, kas iekļāva cīņasspējīgākās UBS, Nacionālās gvardes un nacionālistisko formējumu vienības.
"Specoperācijas rezultātā Ukrainas spēka struktūras ASO zonā zaudējušas apmēram 16 tūkstošus cilvēku – 26% no kopējā grupējuma 24. februārī. No viņiem vairāk nekā septiņi tūkstoši ir neatgriezeniskie zaudējumi," teica Rudskojs.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.