Mēs visi esam pieredzējuši, kā dzimst jauna paaugstinātas vērtības un pieprasījuma pasaules valūta. Acu priekšā noblāv petrovalūtas pārspēka pēdējie stariņi – pēc Bretonvudas līguma tās nodrošināšanas labā strādāja visas pasaules ekonomika, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks.
Šī notikuma nozīme ir milzīga. Spriediet paši: Pasaules banka lēš, ka 2020. gadā dabasgāzes tirgus kopapjoms sastādīja 446 miljardus dolāru. Rezultāti par 2021. gadu vēl nav apkopoti, tomēr, domājams, tirdzniecības apjomam vajadzēja pieaugt līdz 553 miljardiem, bet līdz 2025. gadam, speciālistu ieskatā, gāzes tirgus uzblīdīs līdz fantastiskajiem 758 miljardiem. Šajos aprēķinos, protams, par norēķinu valūtu uzskatām amerikāņu dolāru – tas ir pareizi, jo apmēram 80% visu dabasgāzes pirkšanas un pardošanas operāciju notiek ASV dolāros. Tas ir viens no kolosālajiem vaļiem, uz kā gadu desmitiem turas amerikāņu finansiālā hegemonija.
Iestājas jauna ēra. Krievijai nedraudzīgās valstis pašas savu lēmumu rezultātā ir nostādītas vienkāršas izvēles priekšā: maksāt par Krievijas gāzi rubļos vai iet paklaiņot pa tirgu, pameklēt alternatīvus piegādātājus ar lētāku gāzi, ko var nopirkt ierastajos dolāros.
Ko skars jaunievedumi? Atsauksim atmiņā Krievijas Federācijas prezidenta dekrētu no 2022. gada 5. marta "Par saistību izpildes pagaidu kārtību pret dažiem ārvalstu kreditoriem". Tas paredz Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstu, kurā iekļauti: Ukraina, ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Japāna, Singapūra, Taivāna, Norvēģija, Dienvidkoreja un visādi nieciņi – Lihtenšteina, Monako, Andora. No visām šīm valstīm Savienotās Valstis ir pašā labākajā stāvokli – tas ir lielākais dabasgāzes eksportētājs, nesen pabīdīja pjedestālā Austrāliju un Kataru. Toties ES, kas paklausīgi sekoja Vašingtonas rusofobajai politikai, klājas daudz skumjāk.
Būs vajadzīga vesela monogrāfija, lai aprakstītu visas valstis, kam Krievija piegādā ogļūdeņražus, piegādes shēmas un apjomus. Tāpēc pievērsīsimies vērā ņemamajiem importētājiem un mēģināsim izprast, vai ES valstis var lepni aizgriezt maģistrāles ventili un atteikties maksāt rubļos par Krievijas piegādāto degvielu.
Kā piemēru izmantosim Vāciju, Krievijas svarīgo tirdzniecisko partneri un piedevām – Vecās Pasaules bagātāko valsti.
Spītīgā statistika rāda: 2020. gadā Vācija nopirkusi un importējusi 155 miljarddus kubikmetru gāzes no Krievijas. Atgādināsim, ka savām enerģētiskajām vajadzībām Berlīte tērē tikai 75 miljardus, bet lauvas tiesu no atlikušās pārdod tālāk un peļņu liek kabatā. Tā kā saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem vācieši saņem Krievijas gāzi par 850 dolāriem, bet aprīļa nākotnes darījumi TTF biržā kotējas par 1300 dolāriem (iepriekš sasniedza arī 2500), nav grūti aprēķināt Vācijas maržu.
It kā nojaušot nākotnes aprises, vācu mediji nesen nāca klajā ar virkni rakstu, kas varētu novest līdz asarām kuru katru rusofobu.
Piemēram, ekonomikas un enerģētikas ministrs Roberts Hābeks paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas gāzes var kaitēt Vācijas pilsoņiem, rezultātā iestāsies masveida trūkums un bezdarbs. Valsts ekonomika, kas par 55% atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, par 52% - no ogļu piegādēm un par 34% - no naftas produktu piegādēm, vienkārši nepārcietīs tirdzniecisko un ekonomisko saikņu acumirklīgu saraušanu ar Maskavu.
Hābekam piebalsoja Die Welt – atsaucoties uz saviem avotiem Enerģētikas ministrijā, tā apgalvo, ka speciālisti jau modelējuši situāciju, kurā paredzēta atteikšanās no Krievijas ogļūdeņražiem. Rezultāti izrādījušies šokējoši.
Virtuālais tests parādīja: bez Krievijas dabasgāzes visā valstī vienkārši pārtrauks pastāvēšanu apkures sistēma, rezultātā krasi augs saaukstēšanās slimību un ugunsgrēku skaits, ko iedzīvotāji sāks apkurei izmantot to, kas ir pie rokas. Prognozēts pirmās nepieciešamības preču deficīts veikalos, medikamentu trūkums aptiekās, veselības aprūpes iestādēs un citos sociālajos objektos, piemēram, veco ļaužu pansionātos. Gāzes bads praktiski garantēti nogalinās vieglo un pārtikas rūpniecību un lopkopību – pusi šo nozaru vajadzību nodrošina Krievijas tranzīts.
Īpaša uzmanība jāpievērš maizes izstrādājumiem. Šajā jomā iespējama produkcijas izmaksu katastrofāla augšupeja, tāpat kā maizes, proti, pirmās nepieciešamības produktu piegādes traucējumi. Jāņem vērā, ka Krievija un Ukraina ir vieni no vadošajiem graudu eksportētājiem. Oficiālā statistika liecina, ka tās nodrošina 26% no kopapjoma. Sējas darbu kampaņa Ukrainā jau viennozīmīgi izjaukta, bet Krievija vēlas nodrošināt pati savus iedzīvotājus, tāpēc ieviesusi stingrus ierobežojumus labības eksportam, samazinot kvotu līdz 11 miljoniem tonnu. Aizliegums ir spēkā līdz 30. jūnijam, to var pagarināt uz jebkuru termiņu.
Aiz kadra paliek ģenerācijas nozare. Atteikšanās no Krievijas resursiem – gāzes, oglēm un mazuta – liks kristies elektroenerģijas ražošanai par 25%. Šajā pašā – zaudējumu ailē droši var ierakstīt arī 11% kodolenerģētikas sektora. Atgādināsim: Olafa Šolca valdība pieņēma lēmumu līdz gada beigām slēgt trīs pēdējos AES energoblokus. Kopā – vairāk nekā trešā daļa elektrības valstī ar ierasti augstu dzīves līmeni un attīstītu smago rūpniecību.
Vladimira Putina paziņojums izskanēja kā pērkons no skaidrām debesīm visai Eiropai. It īpaši – Vācijai. Nozares apvienības "Zukunft Gas" vadītājs Tims Kelers, nepārprotami šokēts, konstatēja, ka Vācija "ar lielu apjukumu uzņēmusi Krievijas prasību veikt gāzes līgumu apmaksu rubļos".
Ņemot vērā reālo situāciju un mazliet parfrāzējot Krievijas prezidenta teikto, tīri vai nagi niez atbildēt visiem mūsu nedraudzīgajiem partneriem: "Patīk vai nepatīk, maksā rubļos, skaistulīt."