RĪGA, 13. marts — Sputnik. ASV bijušais prezidents Donalds Tramps pieļāva trešā pasaules kara risku, turklāt, viņa ieskatā, kodolkara draudi ir ļoti nopietni, jo ASV "vairs neciena", vēsta RIA Novosti.
"Jā, trešā pasaules kara risks pastāv, un tas notiek tāpēc, ka mūsu valsti vairs neciena," teica Tramps raidījumā Full Send Podcast. Atbildot uz sarunbiedra jautājumu par to, vai, ņemot vērā situāciju Ukrainā, vienkāršajiem amerikāņiem nāktos baidīties no kodolkara, ASV bijušais prezidents teica: "Jā, jums jābaidās (no tā – red.), jo valsti (ASV – red.) vada nekompetenti ļaudis."
"Domāju, tas (draudi – red.) ir nopietni," piezīmēja Tramps.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Patlaban Ukrainā likvidēti vairāk nekā 2,5 tūkstoši militārās infrastruktūras objektu, gandrīz tūkstoš tanki un citas bruņumašīnas, gandrīz simts zalves uguns reaktīvās sistēmas, 84 droni un tā tālāk.
Krievijas Bruņotie spēki kontrolē teritoriju ap Černobiļas (iekonservēto) un Zaporožjes (strādājošo) AES. Pēc astoņus gadus ilgas dīkstāves atbloķēts Ziemeļkrimas kanāls, turpinās darbs ūdens padeves atjaunošanai. Uzbrukums turpinās vairākos virzienos, Kijeva ir bloķēta no rietumiem. Krievijas BS panākuši pārspēku visā Ukrainas gaisa telpā.
Saskaņā ar Krievijas AM datiem, ko tā sniedza 2. martā, operācijas gaitā krituši 498 Krievijas karavīri, 1597 ievainoti. Ukrainas pusē, ziņo resors, zaudējumi ir daudzkārt lielāki – vairāk nekā 2870 nogalināti, apmēram 3700 ievainoti.
Saskaņā ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārvaldes datiem, līdz 7. martam konfliktā dzīvības zaudējuši 474 civiliedzīvotāji, 861 – ievainots. Šī statistika ņem vērā arī zaudējumus Doņeckas un Luganskas Tautas Republiku teritorijās. Karadarbības fonā daudzās pilsētās un ciemos Ukrainā veidojas humanitārā katastrofa – Krievijas AM informēja, ka Kijevas režīms atsakās saskaņot humanitāro koridoru darbību, turklāt vietējie nacionālisti nepieļauj civiliedzīvotāju aiziešanu – viņi tiek turēti ķīlā kā dzīvais vairogs.