RĪGA, 5. marts — Sputnik. Valdība iecerējusi vispārēju finansiālu kontroli, konfiscējot iedzīvotāju nedeklarētos ienākumus. Runa ir par visiem strādājošajiem – frizieri, automehāniķi, celtnieku, - kuri dzīvo pāri saviem oficiālajiem ienākumiem, jo saņem "aplokšņu algu". Krimināllieta ierosināta netiks, un aizdomās turamajiem pašiem būs jāpierāda, kur radusies nauda automašīnai, mājai vai tālākam ceļojumam, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Tās publikāciju papildina ģenerālprokurora Jura Stukāna vēstules ekrānuzņēmumi.
2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms audzis līdz 25,5% no IKP, un 2021.-2022. gadam ekonomikas profesora Arņa Saukas prognoze bija vēl sliktāka. Ceturtā daļa uzņēmumu valstī pieder pie pelēkās ekonomikas daļas vai uz tās sliekšņa: aplokšņu algas, nereģistrēti ienākumi un nereģistrēti darbinieki.
Nesenajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē premjerministrs Krišjānis Kariņš lūdza Ģenerālprokuratūru iesniegt priekšlikumus par personas neuzrādītu naudas līdzekļu piedziņu bez kriminālprocesa uzsākšanas. Ģenerālprokuratūra priekšlikumus ir sagatavojusi.
Stukāna ierosinājums
Avīzes rīcībā nonākusi ģenerālprokurora vēstules kopija, kurā viņš savlaicīgi iepazīstina premjeru ar saviem priekšlikumiem. Viņš skaidro, ka pašlaik, lai konfiscētu noziedzīgi iegūtu mantu, vienmēr jāuzsāk kriminālprocess. Tā ietvaros persona jāsauc pie atbildības un jāgūst konkrēti pierādījumi, lai atzītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, un to konfiscētu. Taču bieži vien noskaidrot līdzekļu izcelsmi ir neiespējami. Pazīmes ir, bet pierādījumu nav.
Tālāk vēstulē aprakstīta vairāku ārvalstu prakse, kur šādos gadījumos līdzekļi tiek konfiscēti, balstoties uz "pamatotām aizdomām". Slovēnijā slieksnis ir 50 000 eiro, arī Lielbritānijā konfiscējamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 50 000 eiro. Bet Latvijā tiek piedāvāti desmit reizes mazāka summa. Lūk, citāts no vēstules:
"Konstatējot, ka personas mantas (naudas līdzekļu) vērtība pārsniedz noteiktu summu, piemēram, 5000 eiro, kas neatbilst personas likumīgajiem ienākumiem, tiktu uzsākta finanšu izmeklēšana un personai rastos pienākums pierādīt mantas (naudas līdzekļu) izcelsmes likumību. Pamatojoties uz pierādījumu pārsvaru, civilprocesa kārtībā tiktu izlemts jautājums par mantas (naudas līdzekļu) izcelsmes likumību un konfiskāciju. Atšķirībā no kriminālprocesa pierādījumu nasta tiktu pārlikta uz mantas (naudas līdzekļu) turētāju, un neatbilstības konstatēšana būtu pietiekams pamats mantas (naudas līdzekļu) konfiskācijai."
Tātad tā ir vēl viena joma, kurā nevainības prezumpcija tiek atcelta un visi iedzīvotāji tiek uzskatīti par potenciāliem noziedzniekiem, ja nespēj pierādīt pretējo, uzsvēra avīze. Personu likumīgo ienākumu noteikšanu nodrošinās vispārējs ienākumu deklarēšanas pienākums. Pret personu ierosināto izmeklēšanu varēs noslēgt arī agrāk, noslēdzot vienošanos par atbilstošas kompensācijas iemaksāšanu valsts budžetā.