Mūks Jefimiejs jau 19 gadus viens pats dzīvo klinšu klosterī Staraja Orhejā. Būdams 56 gadus vecs, viņš nolēmis pamest visu un izolēties no apkārtējās pasaules. Tā notika, kad viņš zaudēja inženiera darbu elektrostacijā Ukrainā.
Viņu neapturēja pat ģimene – vientuļnieka dzīve nozīmē upurus. Mūkam Jefimijam ir meita, sešas mazmeitas un trīs mazmazdēli. Dažkārt tuvinieki viņu apciemo klosterī.
Mūku vienmēr var sastapt klinšu klosterī, kur nav ne miņas no civilizācijas – ne elektrības, ne krāsns apkurei. Taču viņš stāsta, ka tur pat ziemā nav auksti.
Kā jau klājas vientuļniekam, mūks atteicies no ērtībām un guļ uz dēļiem, nevis gultā. Mūks stāsta, ka tas palīdz viņam pamosties agrāk un sākt lūgšanas. Rītausmā, pl. 6:00 sākas dievkalpojums.
Ziemā viņa vientulību gandrīz nekas netraucē. Taču, kad uz ielas kļūst siltāk, klosteri apciemo tūristi. Pēc gandrīz divus gadu desmitus ilgas vientulības Jefimiejs stāsta, ka ne reizi nav nožēlojis, ka nolēmis veltīt dzīvi ticībai un Dieva namā jūtas ļoti labi.