RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā graudaugu ražība Latvijā bija 38,6 centneri no viena hektāra. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā, raksta Press.lv.
Turklāt sējumu platība palielinājās par 3%, taču acīmredzot tas nepalīdzēja.
Kopumā 2021. gadā izdevās novākt trīs miljonus tonnu graudu. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2020. gadā.
Par iemeslu tādai lejupslīdei CSP nosauc pērnās vasaras ilgstošu karstumu un sausumu. Turklāt šādi laikapstākļi būtiski ietekmēja gandrīz visu lauksaimniecības kultūraugu ražu.
Īpaši tie ietekmēja vasarāju graudaugu, kuru vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 11 centneriem un bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā.
Nedaudz labāka situācija bija ar ziemājiem. Salīdzinājumā ar 2020. gadu ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās līdz 49,2, pieaugot ziemas kviešu platībām par 11,6%, to kopraža bija 2,1 miljons tonnu, veidojot 70,1% no visas graudukopražas (2020. gadā - 62,2%).
Latvijas graudaugus eksportē galvenokārt uz Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Kopumā uz šīm valstīm tika eksportēts graudu par 498 miljoniem eiro.
Turklāt graudu vidējā iepirkuma cena gada laikā pieaugusi par 16% - no 164,94 eiro par tonnu 2020. gadā līdz 192,86 eiro pērn.
Atgādinām, Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka 2020. gada decembrī prognozēja, ka tuvāko divu mēnešu laikā gaidāms maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums par 10%, jo sadārdzinās milti, elektroenerģija un gāze. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs tolaik uzskatīja, ka cenu pieaugums varētu būt pat vairāk.