RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Vācu laikraksta "Die Zeit" lasītāji asi reaģēja uz Ukrainas vēstnieka Andreja Meļņika prasību piegādāt 12 tūkstošus prettanku raķešu Krievijas "iebrukuma" draudu dēļ, vēsta RIA Novosti.
Daudzi uzskata, ka tā nav pirmā reize, kad diplomāts uzvedas nekaunīgi, turklāt Kijevas varas iestādēm būtu jāatceras par savām saistībām.
"Divdesmit tūkstoši prettanku raķešu? Vai mūsu noliktavās vispār ir tik daudz ieroču? Un ja ir, tad kurš par to maksās? Principā, ukraiņu vēstnieka uzvedība neizskatās pieklājīga, īpaši Zeļenska nomierinošo vārdu fonā. Pat ja viņi izspēlē labā un sliktā policista lomu," uzsver Abatefetel.
"Priekš kam tādas grūtības? NATO paplašināšanās uz austrumiem kopš 90. gadiem un drošības garantiju trūkums ir pilnīgi saprotami iemesli, kāpēc Krievija ir zaudējusi pacietību. Tāpēc nekādu raķešu Ukrainai, bet to vietā drošības garantijas Ukrainai. Kas ir par problēmu?" vaicā mahna mahnam.
"Šo prasību var ignorēt. Par vēlu pieprasījis: līdz trešdienai tik un tā nepaspēs piegādāt prettanku raķetes Ukrainai. Bet trešdien viss jau sāksies. Tas viss ir briesmīgi groteski!" viedokli pauda Gastauftritt.
"Kas tieši Ukrainai nav skaidrs tajā, ka Vācija nevēlas piegādāt ieročus? Nē – tas nozīmē nē. Šī pastāvīga ubagošana jau ir nogurdinoša. Cik reižu jūs grasāties lūgt un saņemt atteikumu?" pauž sašutumu Ciel coloré.
"Bet es gribu Porsche. Itin saprātīgs variants, ņemot vērā, ka ES pārskaitījis Ukrainai jau 17 miljardus eiro," ironizē Levant.
Pēdējos mēnešos Krievijas un rietumvalstu attiecības aizvien saasinās. Vašingtona un Brisele apsūdz Maskavu "iebrukuma Ukrainā" sagatavošanā un Krievijas karaspēka izvietošanā pie robežas ar kaimiņvalsti. Pagājušajā nedēļā aģentūra "Bloomberg" paziņoja, ka "iebrukums" notikšot 15. februārī, bet laikraksts "Politico", atsaucoties uz avotu Baltajā namā, apgalvoja, ka tas notikšot 16. februārī.
Šajā fonā NATO pastiprina savu klātbūtni Krievijas robežu tuvumā, nosūtot turp papildu spēkus un militāro kontingentu.
Krievija atspēko visas pretenzijas un atgādina, ka Kijeva nepilda Minskas protokolus: Ukrainas režīms savilcis pie saskarsmes līnijas pusi armijas un apšauda zemessargus ar aizliegtu bruņojumu.
Kremlis un Ārlietu Ministrija jau vairākkārt atzīmēja, ka ziņas par agresiju parādās ar mērķi paplašināt ārvalstu militārās vienības pie Krievijas robežām, kā arī paskaidroja: eskalācijas galvenais iemesls ir ASV un NATO darbības – tās piesūknē Ukrainu ar bruņojumu, tādējādi pamudinot to sākt militāras avantūras.