Pasaulē

Dmitrijs Peskovs paskaidroja, kāpēc Eiropa par gāzi maksā augstu cenu

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, no kā Eiropa atteikusies un kāpēc pērk gāzi par lielu naudu.
Sputnik
RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Eiropas valstīs gāzes cenas ir paaugstinātas tāpēc, ka tās atteikušās no ilgtermiņa līgumiem ar Krieviju, paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Meedia.
"Prezidents runāja par mijiedarbību enerģētikas nozarē – viņš teica, ka visai sadarbībai energoresursu piegādes jomā jābūt maksimāli pārskatāmai, jānotiek tikai tirgus ietvaros un uz ilgtermiņa līgumu pamatiem," Peskova teikto citēja RIA Novosti.
Latvijā
"Rīgas siltums" palielina apkures tarifu par 11%
"Lūk, ko kā eiropieši atteikušies, un tagad viņi, rupji sakot, pērk gāzi nevis par 300, bet gan par 1300. Aktuāli? Un kā vēl!" teica Krievijas prezidenta preses sekretārs.
Eiropas komisijas prognozes ziemai ekonomikā rāda, ka šogad gāzes cenas Eiropā būs augstākas nekā rudenī un kritums sāksies tikai 2023. gada pavasarī.
Iepriekš Sputnik Meedia stāstīja, ka eirokomisāre Kadrija Simsone norādīja: viens no gāzes augsto cenu iemesliem ir ģeopolitiskā spriedze.
"Īstermiņa perspektīvā mēs saskaramies ar neparasti augstām energonesēju cenām, šo tendenci vēl padziļina ģeopolitiskā spriedze," Simsone paziņoja preses konferencē pēc ES valstu enerģētikas ministru neformālās sapulces.
Eirokomisāre stāstīja, ka ES pievērsusi uzmanību piegādes drošībai. "Gāzes glabāšanas līmenis ES ir daudz zemāks nekā parasti šajā gadalaikā. Daudzi ministri atzīmēja, ka situācija aiz ES austrumu robežas rada nenoteiktību tirgos un pēdējos mēnešos būtiski sarukušas gāzes plūsmas no Krievijas," viņa teica.
No 2022. gada 11. janvāra krājumu līmenis Eiropas PGK sasniedza minimālu līmeni ilggadējā novērojumu periodā. "Gazprom" konstatēja, ka 3. februārī krājumi bija par 2,7 miljardiem kubikmetru mazāki nekā minimālais rādītājs šajā dienā agrākajos gados.
ES valstu valdības cenšas apsūdzēt Krieviju par enerģētiskās krīzes provocēšanu. Krievijas prezidents norādīja, ka tās ir muļķības. Viņš atgādināja, ka ieteicis Briselei saglabāt izejvielu piegādes ilgtermiņa līgumus, taču EK pieprasīja tirgus cenu veidošanos, un tas novedis pie krīzes.
Viedoklis
Paši savos vārtos: poļi palikuši bez lētas gāzes
Ekonomists, profesors Pjotrs Verņickis sarunā ar Sputnik Meedia atklāja viedokli par to, kāpēc Igaunija nevēlas pirkt lēto gāzi no Krievijas un apsūdz "Gazprom" par nepietiekamām gāzes piegādēm Eiropai.
Profesors uzskata, ka mēģinājumi apsūdzēt Krieviju par nepietiekamām gāzes piegādēm ir amizanti.
"Nu, tā jau ir īsta anekdote. Provokācija, mēģinājumi uzvelt vainu nevainīgajam. Tādas lietas var teikt vai nu neizglītoti cilvēki, vai provokatori. Saskaņā ar energonesēju starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, gāzes padeve tiek rezervēta tieši tādā apjomā, kādā saņemti pirkuma pieteikumi. Pat to jau vienmēr runā "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers: mēs nevaram piegādāt vairāk, jo nav pirkuma pieteikumu. Kurp mēs to piegādāsim? Ja tiks rezervēts tranzīts, to vajadzēs apmaksāt, bet ko darīt, ja nav gala pircēja? Maksājam par tranzītu, taču nav kam piegādāt gāzi. Kur to likt? Gāzi taču nevar nolikt noliktavā!" teica ekonomists.
Viedoklis
Eiropas nolaupīšana: amerikāņi apzog savus sabiedrotos
Gāzes nākotnes darījumu cenas būtiski pieauga pērnvasar: augusta beigās to cena no 250-300 dolāriem pieauga līdz 600 dolāriem par kubikmetru, oktobrī pirmo reizi pārsniedza tūkstoti, bet 21. decembrī sasniedza vēsturiski lielāko rādītāju – 2190 dolāri. Pēc tam cena mazliet kritās, tomēr saglabājas augstas – situācija ir unikāla visā gāzes sadales centru funkcionēšanas laikā Eiropā.
Eksperti to skaidro ar vairākiem faktoriem: zemu līmeni Eiropas PGK, ierobežotu piedāvājumu no galveno piegādātāju puses un augsto pieprasījumu Āzijā.