Kodoldraudi Melnās jūras reģionā: kāpēc vajadzīgs NATO kontingents Rumānijā

13. februārī NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane paziņoja, ka NATO piektā kaujas grupa (ieskaitot kontingentus Polijā un Baltijas valstīs) tiks dislocēta Rumānijā. Pirmajā posmā pārvietoti 2000 ASV karavīru, bet nākotnē ārvalstu spēkus Rumānijā komandēs Francija. Kopaina atgādina drudžainus, neprātīgu gatavošanos karadarbībai Austrumeiropā. Aizvien ticamāks kļūst ASV un NATO militārais konflikts ar Krieviju, taču pirmās tā epicentrā nonāks Rumānija, Moldova, Baltijas valstis, Polija, Ukraina, Abhāzija un Gruzija. Šīm valstīm un tautām atvēlēta bandinieku un "blakuszaudējumu" loma Vašingtonas un Briseles lielajā spēlē.

Aktīvi izmantojot dezinformāciju par "eskalāciju ap Ukrainu", konfrontācijai ar Krieviju ASV pēdējās dienās izvērsušās Eiropā savus iznīcinātājus F-16, F-15 un bumbvedējus B-52 ar kodolieročiem tilpnēs. ASV GKS Eiropā komandieri ziņo, ka Polijā un Rumānijā izvērstās amerikāņu lidmašīnas ir "gatavas kaujām". Rodas iespaids, ka militārpersonas Pentagonā neapjēdz, ka pirmajā atbildes (raķešu) triecienā Krievija likvidēs NATO galvenās armijas bāzes Eiropā un lēmumu pieņemšanas centrus ASV teritorijā. Tālāk iespējami varianti, tomēr Krievijas Bruņotie spēki noteikti neraks ierakumus Ukrainā.

Vašingtonā izdomātais "Krievijas iebrukums" amerikāņiem un eiropiešiem beigsies daudz ļaunāk nekā Kolina Pauela spilgtā provokācija ar kolbu no Irākas. Maskavas operatīvā atbilde lidos plašā frontē no Bukarestes un Varšavas līdz Londonai un Vašingtonai, neskaitot amerikāņu kontingenta steidzamu evakuāciju no Sīrijas. Kolektīvo Rietumu risks ir acīmredzams un milzīgs. Tāpēc, izņemot "demokrātijas neofītus", proti, Baltijas un Melnās jūras reģiona valstis – limitrofus, neviens Eiropā nevēlas turpināt NATO militārās infrastruktūras paplašināšanu uz austrumiem un konfliktus ar Krieviju. Ne velti Lielbritānijā ieskanējās runas par Ukrainas oficiālu atteikšanos no iestāšanās NATO. Tas ir alianses mēģinājums saglabāt imidžu nepārprotami vājā pozīcijā, taču tādējādi tiktu izpildīta viena no Krievijas prasībām "partneriem".

Vašingtona un Brisele faktiski ignorēja Maskavas miermīlīgos ierosinājumus drošības jautājumos. Vašingtona pārvieto uz Austrumeiropas karadarbības teātri (KDT) tūkstošiem desantnieku, bruņutehniku un trieciena aviāciju – tas jau pats par sevi ir neprāts. Pentagons patiešām rada kodolkara draudus Krievijas robežu tuvumā (ko dažkārt pārkāpj).

ASV pārvietojušas uz Poliju un Rumāniju 16 iznīcinātājus. 8 smagie iznīcinātāji F-15C/D Eagle no Lielbritānijas GKS 48. iznīcinātāju eskadriļas, kuras bāze ir Leikenhitā, tagad dislocēti Laskas aviobāzē Polijā, kas jau pirms vairākiem gadiem paplašināta un modernizēta par ASV naudu. ASV Gaisa spēku Eiropā komandieri pastāstīja, ka šie lidaparāti bruņoti ar "gaiss-gaiss" klases raķetēm (AIM-120 ar darbības rādiusu līdz 70 km) un "gaiss-virsma"raķetēm – it kā Krievijas "savaldīšanai". Taču speciālistiem zināms: F-15 Eagle darbības rādiuss ir apmēram 2000 km, tie "spēj iekļūt dziļi pretinieka teritorijā". Protams, ja vien pretiniekam nav mūsdienīgo PGA sistēmu S-400 vai iznīcinātāju Su-35S un Su-30SM.

Fetešti aviobāzē Rumānijā 12. februārī ieradās astoņi iznīcinātāji F-16 Fighting Falcons no ASV GKS 52. aviācijas spārna, kas dislocēts Špangdalemas bāzē Vācijā, it kā "reģionālās drošības stiprināšanai pašreizējās krīzes periodā, ko izraisījusi Krievijas militārā spēka audzēšana Ukrainas apkaimē".

Atliek tikai piezīmēt, ka spriedze ir virtuāla, bet Fetešti aviobāzē agrāk uzturējās itāļu iznīcinātāji, kuri veic plānveida patruļas Melnās jūras gaisa telpā.

Amerikāņu iznīcinātāji F-15 Eagle nosūtīti uz Šauļu aviobāzi Lietuvā, lai sniegtu atbalstu poļu un dāņu F-16 no "Baltijas patruļas" sastāva. Tomēr Bukarestei, Varšavai un Viļņai vajadzētu paturēt prātā: amerikāņu iznīcinātāji F-15 un F-16 ir sertificēti kodolbumbu B61-12 (jauda – līdz 50 kilotonnas) nesēji. Tādus objektus valsts robežu tuvumā Krievija kontrolēs patstāvīgi, un militāra konflikta apstākļos F-15 un F-16 automātiski kļūs par prioritārajiem mērķiem – tie tiks likvidēti uz zemes vai gaisā.

Sabiedroto "atbalstam" amerikāņi izvērsuši četrus stratēģiskos bumbvedējus B-52H Fenfordas bāzē Lielbritānijā. Tie spēj uzņemt kodolieročus un iznīcināt objektus Krievijas teritorijā, neieejot valsts gaisa telpā. Tomēr diezin vai Krievijas iznīcinātāji un zenītsistēmas ļaus tiem nonākt pie trieciena robežas. Pēc būtības, ASV ir pārvērtušas britu aviobāzi par vienu lielu mērķi hiperskaņas "Kinzhal", kas gandrīz vienlaikus tika dislocēti Kaļiņingradas apgabalā – attālumu līdz Fenfordai raķetes pārvarēs 7 minūšu laikā, bet Fetešti un Šauļu aviobāzes ir daudz tuvāk.

Amerikāņu kovbojiskā attieksme pret kaimiņiem garantē vien jaunus militāros konfliktus, un galu galā var slikti beigties. Vēl viens valstiskā avantūrisma piemērs – Krievijas robežu pārkāpums pie Kuriļu salām, ko 12. februārī pieļāva ASV JKS "Virginia" tipa daudzfunkcionālā atomzemūdene.

"Pieķertā" amerikāņu ekipāža neizpildīja Krievijas pavēli "nekavējoties uzpeldēt", un Klusā okeāna flotes raķešu fregate "Marshal Shaposhnikov" izmantoja reaktīvo bumbu iekārtu. Domāju, atbilstoši zemūdenes ieniršanas dziļumam, lai amerikāņus nodrebinātu, taču korpuss ar kodolreaktoru saglabātos vesels – piesārņojuma zona pie saviem krastiem Krievijai nav vajadzīga.

Pēc tam "Virginia" pameta Krievijas teritoriālos ūdeņus maksimālā ātrumā (34 mezgli) un pārbijusies pat izmantoja imitatoru mērķa dubultošanai radiolokācijas un akustiskās kontroles līdzekļos. Ļoti rets un pasaules liktenim visnotaļ bīstams incidents.

ASV JKS un GKS kodoltermiskās provokācijas pret Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu un citām valstīm ir pašnāvnieciskas Vašingtonai un nāvīgi bīstamas amerikāņu sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā. Nav joka lieta, ja Krievijas ĀM brīdina par militāri tehnisku atbildi uz "partneru" atteikšanos izpildīt Maskavas prasības vienlīdzīgas un nedalāmas drošības jautājumos. Drīz vien mēs uzzināsim nianses. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apsolīja, ka Krievijas atbilde ASV un NATO par drošību Eiropā tiks sniegta tuvākajā laikā, un tā nav "telefona saruna".

Cita starpa šonedēļ notiks dažāda darbības rādiusa raķešu starti, manevros piedalīsies Krievijas BS kodoltriāde prezidenta Vladimira Putina personīgā vadībā.

Daudziem novērotājiem šķiet, ka militārā konflikta sākums Eiropā tuvāko mēnešu laikā ir gandrīz neizbēgams, un nav nozīmes tam, vai konfrontācija sāksies Donbasā vai Piedņestrā. Tomēr pasaule nav "melnbaltais kino". Objektīvi pastāvošie vairāki spēku poli, vairāki viedokļi, tāpat kā Pentagona un NATO militārās sakāves pēdējos gados iedveš piesardzīgu ģeopolitisko optimismu.

ASV un NATO nesenā bēgšana no Afganistānas un Irākas ir parādījusi amerikāņu ārpolitikas īsto vērtību un būtību. Pēdējo divu gadu desmitu amerikāņu neveiksmīgās intervences nesušas labi zināmu rezultātu: neskaitāmus nogalinātus un ievainotus, vējā izšķiestus dolāru triljonus. Redzams, ka ASV vadība ir nekompetenta un bezatbildīga. Tā patiešām spēj novest savu tautu un savus sabiedrotos pie trešā pasaules kara pret Krieviju, kas panākusi tehnoloģisku pārākumu bruņojuma jomā.