"Viss ir piepildījies": par ko Vladimirs Putins brīdināja pirms 15 gadiem

Krievijas prezidenta runa toreiz atstāja spēcīgu iespaidu. ASV un Eiropas valstu pārstāvji noklausījās Vladimira Putina teikto ar akmenī cirstām sejām – jau labu laiku neviens ar viņiem nebija tā runājis. Rietumu mediji bija apjukuši. Vispārējais publikāciju tonis tolaik: "Ko viņš atļaujas?!"

Putins pārmeta ASV savu interešu uzspiešanu citām valstīm, pārmeta NATO pārkāpto solījumu nepaplašināties uz austrumiem un paziņoja, ka nepiekrīt Rietumu mēģinājumiem veidot vienpolāru pasauli. Pēc viņa domām, tamlīdzīgai starptautisko attiecību sistēmai nav nekā kopēja ar demokrātiju un dažādu kultūru līdzāspastāvēšanu. Krievijas valsts vadītājs prognozēja, ka parādīsies jauni spēka centri, kas metīs izaicinājumu pēc aukstā kara radītajai pasaules kārtībai. Šīs tēzes ir aktuālas arī tagad.

"Viņš toreiz ieskatījās nākotnē, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantīns Sokolovs. – Pasaules kārtību mūsdienās nosaka Krievijas-Ķīnas-ASV spēku proporcija. 15 gadu laikā Maskava un Pekina būtiski paplašinājušas politisko, ekonomisko un militāro potenciālu. Tas nav apstrīdams. Vēl vairāk, veidojas jauna sabiedroto struktūra, alternatīva kolektīvajiem Rietumiem. Tā ir ŠSO, BRIKS un citas apvienības. Vašingtonas politika burtiski mudina Maskavu un Pekinu veidot militāri politisko bloku."

Eksperts uzsvēra, ka 2007. gadā Krievijai faktiski sabiedroto nebija. Nebija valstu, kas uzskatītu Maskavu par savu aizbildni. Tagad situācija ir kardināli mainījusies. Sīrijas Arābu Republika, kas 2015. gadā lūdza Krievijai militāru palīdzību, parādīja visai pasaulei: uz Zemes ir arī cita aizsardzības sistēma, ne tikai ASV uzspiestā. Un tā darbojas daudz efektīvāk.

"Maskavai izdevās piedāvāt unikālu lietu – drošības eksportu, kura monopols agrāk piederēja Vašingtonai, - turpināja Sokolovs. – Runa nav tikai par Sīriju. Mūsu militārie speciālisti strādā Lībijā un citās Āfrikas valstīs, Venecuēlā. Signālus par gatavību sadarboties raida Argentīna. Pat Eiropas Savienībā atrodas valstis, kas pretojas "partijas līnijai" un atbalsta sadarbību ar Maskavu. Spilgts piemērs – Ungārija. Kopumā var droši teikt, ka pēdējo 15 gadu laikā Krievija no aukstajā karā sagrautas valsts pārvērtusies par pasaules lielvalsti."

Jaunajā diplomātiskajā statusā Maskava pirmo reizi parādījās 2013. gada vasarā, kad amerikāņi jau bija gatavi sākt satriecošu uzbrukumu Sīrijai. Iegansts – nekādi neapstiprināta informācija par to, ka Damaska pielietojot ķīmiskos ieročus opozīcijas apspiešanai. Kremlis pārliecināja Rietumus pārņemt starptautiskā kontrolē kaujas indīgo vielu krājumus un likvidēt. Iebrukumu izdevās novērst, taču vēlāk NATO valstis tik un tā iesaistījās pilsoņu karā Sīrijā.

Mainījās arī Krievijas militārā pozīcija. Pusgadu pēc runas Minhenē Putins parakstīja dekrētu par Krievijas dalības izbeigšanu konvencionālā bruņojuma līgumā (Līgums par konvencionālajem bruņotajiem spēkiem Eiropā, CFE). Dokuments noteica bruņoto spēku, tehnikas un bruņojuma skaitu, ko Maskava varēja izvietot pie rietumu robežām un NATO – pie austrumu. Taču Baltijas valstu un Austrumeiropas iestāšanās aliansē izjauca spēku līdzsvaru un faktiski padarīja vienošanos bezjēdzīgu.

"Līgums zaudēja spēku, kad NATO uzņēma Varšavas līguma organizācijas bijušās dalībvalstis, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Lai sniegtu simetrisku atbildi, mums vajadzētu 2-2,5 reizes palielināt Bruņotos spēkus, tērēt milzu naudu, un to ekonomika diezin vai izturētu. Tāpēc nolēmām mainīt militāro doktrīnu. Par aizsardzības galveno principu izvēlējās pietiekamas aizsardzības stratēģiju un pievērsa uzmanību precīzajam bruņojuma, kas spēj strādāt lielā attālumā, ātri un precīzi."

2008. gada augustā ASV un to sabiedrotie pamudināja Mihailu Saakašvili sākt uzbrukumu Dienvidosetijai. Kara pirmajās stundās gruzīnu artilērijas apšaudēs gāja bojā 15 Krievijas mierneši, kuri uzturējās Chinvalā ar ANO mandātu. Krievija atbildēja uz provokāciju – 58. armija devās uzbrukumā. Piecu dienu laikā agresoru piespieda ievērot mieru, pilnībā likvidējot tā militārās rūpniecības potenciālu. Tomēr operācija lika fiksēt virkni problēmu: vāja mijiedarbības organizācija, mūsdienīga bruņojuma un apmācīta personālsastāva trūkums, novecojusi taktika. Piecu dienu karš lika pamatus plašām reformām bruņotajos spēkos.

"Kremlis saprata, ka ASV un NATO galvenais trumpis ir lidmašīnas un bezpilota lidaparāti, kuru skaits viņiem ir ļoti liels, - atzīmēja Ļeonkovs. – To ņēma par pamatu, kad sāka modernizāciju. Pusotra gadu desmita laikā izveidoja vispārēju radiolokācijas lauku pie robežām – šodien mūsu gaisa telpā nepamanīta nenonāks neviena ārvalstu lidmašīna. Bez tam no pašiem pamatiem radīta armijas vadības automatizētā sistēma (AVAS)."

Šī sistēma papildina armijas cīņas mūsdienu koncepciju un ļauj bruņotajiem spēkiem momentāni pildīt uzdevumus. AVAS iemēģināja Sīrijā, un pilnā mērogā tās iespējas nodemonstrēja mācībās "Rietumi 2021", kad 14 poligonos vienlaikus trenējās divsimt tūkstoši kareivju. Tas ir absolūts rekords pēcpadomju periodā.

Nopietni atjaunoja bruņutehnikas parku, PGA līdzekļus, iznīcinātāju un bumbvedēju aviāciju, paplašināja kodoltriādes iespējas. Pusotra gadu desmita laikā pacelti gaisā 5. paaudzes iznīcinātāji Su-57 un organizēta to sērijveida ražošana. Bez tam Maskava nopietni apsteidz Vašingtonu hiperskaņas bruņojuma jomā.

Jāatzīst, ka daudzi no šiem pasākumiem veikti piespiedu kārtā: līdz 2007. gadam Ziemeļatlantijas alianse pārvērtās par ģeopolitisku veidojumu, bet tagad tā pilnībā atguvusi militārā bloka statusa. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā 2014. gada pavasarī NATO konsolidējās un izvērsa daudznacionālās kaujas grupas.

"Amerikāņi apvienoja sabiedrotos pret kopīgo ienaidnieku, - uzsvēra Konstantīns Sokolovs. – ASV Bruņoto spēku vienības aktīvi pārvieto uz Eiropu, savelk spēkus pie mūsu robežām. Un tas viss notiek Krievijai naidīgās histērijas fonā. NATO ir bīstams, prasmīgs un ļoti bagāts pretinieks. Taču arī mūsu armija šodien nebūt vairs nav tāda kā agrāk."

Pēc skaļās runas Minhenē daudzi Rietumu mediji klāstīja, ka Krievijas prezidents, kura pilnvaras noslēdzās 2008. gadā, izmantojis ASV nedraudzīgu retoriku tikai tālab, lai savāktu politisko svaru. Taču laiks visu ir salicis pa plauktiņiem. Neskatoties uz ASV un ES sankcijām, Krievija vēl aizvien ir patstāvīgs spēles dalībnieks starptautiskajā arēnā. Kā toreiz uzsvēra Putins, "tās ir mūsu vēsturiskās tiesības".