RĪGA, 8. februāris - Sputnik. Latvijā no 100 lielākajiem lauksaimniecības zemes juridiskajiem īpašniekiem 50 ir Latvijas iedzīvotāji, 48 ir ārzemnieki, 2 gadījumos tas ir latviešu un ārzemnieku kopīpašums, raksta Latvijas avīze.
Pēdējie centieni saglabāt lauksaimniecības zemi vietējiem iedzīvotājiem, ierobežojot ārzemnieku iespējas, bija veikti 2010. gadu sākumā, kad tika izstrādāti graizījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kuri stājušies spēkā 2014. gada novembrī.
Grozījumi paredzēja vienai fiziskai vai juridiskai personai ļaut īpašumā iegūt līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes.
Likumdevēji un fermeri tolaik cerēja, ka ar šo ierobežojumu pietiks neļaut bagātajiem ārzemniekiem, īpaši pensiju fondiem, nekontrolēti pirkt zemi, spekulējot ar to cenu, kā arī nodrošinās mazo un vidējo zemnieku pastāvēšanu.
Tomēr, aptaujātie lauksaimnieki pastāstīja, ka situācija nav mainījusies - spekulācijas joprojām notiek un ārzemnieku aktivitāte nav samazinājusies, turklāt vairākums no viņiem ar lauksaimniecību nenodarbojas. Turklāt, tā kā bieži vien ārzemnieki ir turīgāki, viņi pielieto agresīvāku zemes iegādes taktiku, par vienu hektāru piedāvājot lielāku naudas summu, nekā vietējie iedzīvotāji.