Eiropas kiberspēkiem atrasts pielietojums. Ātrās reaģēšanas spēkiem tieši divus gadus kopš šīs kiberkarapulka dibināšānas brīža beidzot atradies uzdevums pa spēkam, konstatēja radio Sputnik autors Kirils Grišins.
Nu, "atradies", tas nav īstais vārds. Viļņa – projekta iniciators, mēģina uzspiest specvienības Cyber Rapid Response Team pakalpojumus un kaut kā "ieinteresēt" nākamos kontrahentus. Sak, projektu atzīst ES kiberdrošībnieki, tātad to var izmantot Ukrainas atbalstam, konstatēja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Skaidrs, protams, kam tas viss vajadzīgs. Lai stabilitāte Ukrainā būtu "stabilāka" un valstiskums zem Zeļenska kajām nešūpotos. Janvāra vidū vietējās varasiestādes, pēc viņu pašu vārdiem, atradušas kļūmes valsts iestāžu vietņu darbībā, un tādas lietas notikušas kaut kāda hakeru uzbrukuma dēļ. Kijevā ierosināja krimināllietu un jau pirms tiesas sprieduma steigšus paziņoja, ka ar kiberuzbrukumiem esot saistīta Krievija. Kremlis to nosauca par kārtējo nepamatoto apvainojumu.
Toreiz Ukrainas oficiālo iestāžu vietnēs parādījās uzruna iedzīvotājiem trijās valodās: krievu, ukraiņu un poļu. Nezināmi hakeri uzrakstīja, ka saņēmuši vietnes apmeklētāju personas datus un ieteica visiem "būt gataviem ļaunākajam". Viņi skaidroja, ka atriebjoties par OUN-UPA* un Volīnijas slaktiņu. Šajā brīdī Lietuva pasteidzās palīgos: ar labo kiberspēku lādiņiem uzvarēsim un sodīsim kiberļaunumu.
"KiberŠengena" tika radīta ES paspārnē pēc Viļņas iniciatīvas. Tagad tā vada "ātro kiberpalīdzību", vēlāk vadība pāries pie Bukarestes. Ne ar kādiem īpašiem panākumiem kiberklubs palepoties nevar. Speciālās vienības "prātīgajai" pozicionēšanai – stāties pretī Krievijas kiberuzbrukumiem – vajadzēja nest slavu un cieņu Eiropā. Tikai šajā ziņā īsti labi neiet.
Uzstājīgi piedāvājot palīdzību Kijevai, Lietuva, acīmredzot vēlas mazliet nopelnīt, jo tā jau vairs nebūs nekāda labdarība. Nenāks par ļaunu arī parādīt savu nozīmi.
Nekādu īpašo iemeslu atgādināt par sevi lietuviešiem nav, ja nu vienīgi Kauņas "Žalgiris", kas tīri labi spēlē basketbolu. Pie viena var arī iekost kaimiņam – Igaunijai, kas jau sen spēlē NATO "kibervirtrīnas" lomu.
Igaunija jau 2003. gadā, pirms iestāšanās aliansē ierosināja sadarbībā ar Ziemeļatlantijas aliansi veidot centru cīņai ar draudiem kibertelpā. Struktūra sāka darbu 2008. gadā, vienlaikus NATO vadība piešķīra tai starptautiskās militārās organizācijas statusu. Turklāt Igaunijas teritorijā ik gadus notiek NATO kibermācības.
NATO nav "sertificējusi" lietuviešu kiberprojektu CRTT, jo zināmā mērā tas dublē Igaunijā "pierakstītās" struktūras funkcijas. NATO tomēr ir spēcīgāka nekā ES. It īpaši, kad runa ir par nomaļajām Baltijas valstīm, kas tagad konkurē viena ar otru. Organizē sacensības rusofobijā. Riskē dabūt trūci. Būtu gan labāk parūpējušies par pašmāju cilvēku labklājību.
* "Ukraiņu sacelšanās armija", organizācija atzīta par ekstrēmistisku un aizliegta Krievijā