RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Šķiet, daži latvieši sākuši saprast, ka koloniālisms var skart ne tikai Āfriku vien. Izrādās, jau 90. gadu sākumā Latvija nav izvēlējusies Rietumus, kuros tagad iekritusi. Par to portālā Pietiek.com runā Jānis Kundziņš.
Bankets ir beidzies
"Politiskās un morālās izvēles vērtība ir tieši iespējā tās izdarīt nemitīgi, tādējādi nospraužot kursu uz nākotni, kas būtu pieņemama vairumam. Tāpēc arī tika izmantota iespēja nokratīt stagnējošo un apnikušo PSRS, lai uzbūvētu ko citu. Tiesa gan, skatoties uz pārtikušo Rietumu pusi, mēs nezinājām, ka skatāmies uz pēdējo lepno banketu tajā brīdī, kad atnests otrais un šampanietis ar kaviāru," raksta autors.
Kundziņš stāsta, ka Latvijas tauta simpatizēja labējam, tradicionālam, trekni patriarhālam un nedaudz nacionālistiskam kapitālismam ar sociāldemokrātijas ābolu mutē, tā bija samērā skaidra mūsu tautas izvēle. Tā tika lepni nodēvēta par nepārprotamu Rietumu izvēli, kaut vēlāk pirmo entuziasmu nomainīja rūpes par daudzu nozaru sabrukumu, jo vēstures grāmatās sadaļas par koloniālismu līdz galam saprastas nebija. Joprojām daudzi latvieši domā, ka tas attiecas tikai uz Āfriku.
Vēlāk sociāldemokrātiskais elements pačibēja, toties no aizjūrām saradās skaistas frizūras un augsti mācīti tautieši, kas skoloja baurus Rietumu etiķetē un citās gudrībās. Drīz izrādījās, ka Āfrikā nedzīvo nēģeri, bet bērni var būt arī diviem bārdaiņiem.
Un tā latvju Overtona vēdlodziņš strauji virinājās 20 garus gadus ar labiem panākumiem. Lielais vairums jau aizmirsuši, kādi bija tie Rietumi, kurus pirms 30 gadiem no sirds izvēlējās latvieši. Bet daudzi to joprojām ļoti labi atceras. Un, lūk, ja vara būtu interesējusies par tautas gribu un tai sekojusi kaut nedaudz, tad šodienas krīzes nebūtu, ir pārliecināts Kundziņš.
Degradācija un haoss
Šobrīd Latvijas izvēle nav Rietumu pusē. "To" Rietumu vairs nav. Tur vairs nav, kam sekot. Špenglers kļūdījās par 200 gadiem, viņš Rietumiem deva 300 gadus līdz pilnīgam kraham. Bet pilnīgu degradāciju un strukturālu haosu mēs varam vērot jau tagad.
Kas ir šie prezidenti, kas brokasto ar vecmāmiņu, bet guļ ar miesassargiem? Kas ir šīs dāmas - aizsardzības ministres? Kas ir nacionālo drošības dienestu vadītāji, kas pieļauj stratēģiskās izejvielas – gāzes nonākšanu privāto spekulantu rokās, ignorējot valsts intereses? Kas sargā robežas, ja mori milzu baros tiek tām pāri gluži kā Romas impērijas beigu laikā? Kādas ir visu šo ļautiņu vērtības? Kam tie kalpo? Kāda ir viņu garīgā vertikāle, kas ir viņu Dievs? Kundziņš savā rakstā uzdeva vienu jautājumu pēc otra.
Viņš uzsvēra, ka Rietumu stila "demokrātijas" nevar pastāvēt, ja kapitāla koncentrācija šaura slāņa rokās ir tāda, kādu pat Markss murgos neredzēja! Valstis pārstāj eksistēt, reālās varas centri atrodas citur, tos pat vairs nevar atrast! Vai mēs par to balsojām? Vai mēs balsojām par to, lai korumpēta privātfirma PVO dotu rīkojumus mūsu valdībai?
"Mēs nebalsojām arī par Kariņu, bet, Viņķeli strīpojot, salauzām visas CVK pildspalvas. Bet viņi ir šeit, apnicīgi un neizbēgami kā kuņģa čūla.
Vai tādu mēs gribējām redzēt savu dzīvi, izvēloties toreiz Rietumus? Diez vai. Vai mēs domājām, ka mums nāksies savu Satversmi aizstāvēt pret agresīviem sodomītiem? Un pat sūrā padomju vara neiedomājās uz mums testēt zāles bez mūsu piekrišanas un atstāt mūs bez darba, ja nepiekrītam!" paziņoja Kundziņš.
Esam vardarbīgi ielikti sabojātā, grūstošā matricā
Latvijai uz Rietumu ceļa vairs nav ko darīt. Nāvējošā neoliberālisma un karojošā trockisma indi mūsu novājinātā un izmirstošā tauta vairs neizturēs ilgi, un kursa maiņa ir vitāli svarīga, uzskata autors.
Viņš uzsver: "Svarīga ir katra domājoša cilvēka izvēle katrā dzīves brīdī. Un skaidra apziņa, ka esam vardarbīgi ielikti sabojātā, grūstošā matricā, kas tieši šobrīd pārstāj funkcionēt. Tieši tāpat, kā pārstāj funkcionēt vīrusa histērija, ko pat oficiāli uzturēt kļūst neiespējami. Tradicionāli un patriotiski domājošajiem cilvēkiem šis ir pēdējais brīdis apvienoties jaudīgam prettriecienam, jo skaidri jāsaprot, ka globālisti metīs cīņā savus avatarus Kariņa bandītu izskatā, lai iznīcinātu valsts paliekas ar "zaļo enerģiju" un planētas glābšanu no "klimata krīzes".
Tie pilnīgi noteikti būs nākamie temati šajā gadā pēc cov19 un omikrona izgāšanās un testēs tautu uz saprātu un izturību.
Mēs nedrīkstam pieņemt savu iznīcību un globālistu dienaskārtību, uzsvēra Kundziņš! Viņš atzīmēja, ka ar šī brīža Rietumiem Latvijai vairs sen nekā kopīga nav, un nav jābaidās to pateikt skaļi – pilnīgi visas idejas un diskursi, kas no turienes šobrīd nāk, ir klaji toksiski, destruktīvi un antihumāni.
"Ir laiks jaunai politikai, kas netiek jaukta ar ekonomiku. Ir laiks veidot jaunus ekonomiskos kontaktus, neatskatoties uz aizjūras "partneriem". Ir laiks domāt par savas valsts ekonomiskajām interesēm, nebaidoties no Briseles.
Ir laiks izvēlēm - jaunai valsts struktūrai, jaunām vēlēšanām un jaunai, antikoloniālai ideoloģijai. Mūsu Eiropa sākas Polijā un beidzas Urālos. Mūsu Rietumi, kuru piemēram sekot, ir Lepēna un Ungārija. Un mūsu sabiedrotie ir tie, kas zina, ka ģimene sastāv no vīrieša un sievietes bez īpaša nostiprinājuma konstitūcijā! Par brīvu Latviju!" autors savas pārdomas noslēdza ar patētisku noti.