"Vācu vilnis" (Deutsche Welle, DW), Vācijas federālā organizācija sāka apraides PSRS 1962. gadā. Padomju laikos īsviļņu radiosignālu dažbrīd slāpēja, dažbrīd – ne, vēlāk, Krievijas laikmetā tehniski novecojušo radio apraidi nomainīja internets un satelīti. Tagad, īsi pirms federālās organizācijas 60. jubilejas "Vācu viļņa" Maskavas biroja šefs Jurijs Rešeto saņēma Krievijas ĀM oficiālo rīkojumu slēgt korespondentpunktu līdz 4. februārim pl. 9:00 un atgriezt darbinieku akreditācijas, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Sokolovs.
Šķiet, akreditācijas izsniedzēju apņēmīgā rīcība sagādāja milzu pārsteigumu DW darbiniekiem (faktiski, viņu vidū pārsvarā ir Krievijas pilsoņi). Sak, Krievijas valdība neuzdrošināsies mūs slēgt. Lai arī trešdien, 2. februārī Krievijas ĀM publicēja informāciju medijiem, kas, šķiet, nekādas ilūzijas neatstāja. Atbildot uz Vācijas lēmumu slēgt telekanālu RT DE, Krievija paziņoja, ka plāno:
a) slēgt DW korespondentpunktu;
b) anulēt visu DW biroja darbinieku akreditāciju;
c) pārtraukt DW satelīta un cita veida apraidi Krievijas teritorijā;
d) ierosināt jautājumu par ārvalstu aģenta funkcijas izpildoša medija statusa piešķiršanu DW;
e) iniciēt publikācijai neparedzēta saraksta sastādīšanas procesu, kurā tiks iekļauti VFR valsts un sabiedrisko struktūru pārstāvji, kas saistīti ar RT DE apraides ierobežošanu, - viņiem tiks liegta iebraukšana Krievijas teritorijā.
To nekādā gadījumā nevar saukt par nodevīgu uzbrukumu. Šī gada 18. janvārī Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas vizītes laikā Maskavā Krievijas ĀM informēja, ka runa ir par simetriskiem pasākumiem: mēs rīkosimies ar DW tāpat kā jūs – ar RT DE. Lai šos soļus novērstu, bija divas nedēļas. Pēc tam solījumu izpildīja.
Var jau būt, ka Bērbokas kundze Krievijas ārlietu ministra brīdinājumu neņēma nopietni. "Maskava pauž bažas, pat neapmierinātību ar RT DE slēgšanu, bet viņi tak par dažādiem jautājumiem uztraucas, bet tālāk par tukšām runām nekas neiet, nav vērts pievērst uzmanību."
Pēkšņi noskaidrojās, ka runas nemaz nebija tik tukšas. Patiesībā diplomāta māksla ir novērtēt partnera pausto bažu nopietnību un gatavību rīkoties apņēmīgi. Viena lieta ir demonstrēt stingru, taču apzinātu apņēmību stingru brīdinājumu fonā, pavisam cita – nepareizi novērtēt sarunbiedra satraukumu. Citādi kļūst skaidra neatbilstība ieņemamajam amatam.
Runa pat nav par to, vai partneriem patīk tādas Krievijas politikas pārmaiņas. Iespējams, viņi ir ļoti neapmierināti. Taču jau vismaz gadu Krievijas politika kļūst aizvien skarbāka. Pirms gada Aleksejam Navaļnijam arī šķita – neuzdrīkstēsies, noslaucīs apspļaudīto seju. Un līdz ar saviem līdzskrējējiem viņš bija šausmīgi vīlies, kad Krievija uzdrīkstējās ievērot Kriminālkodeksa normas. Pieņemsim, tagad runa nav par rakstiskām normām, bet gan par normām "uz savstarpējas simetrijas pamatiem". Taču simetrija starptautiskajās attiecībās (to vēl sauc par lex talionis, "aci pret aci, zobu pret zobu") ir ļoti sena nostādne. Ja šausmīgi gribas "iespert" partnerim, piemēram, aizbāzt muti, vienmēr jāpatur prātā – arī partnerim kāds vīkšķis var atrasties.
Protams, mēdz gadīties fantastiska vientiesība no sērijas "par ko tad mūs?" Kad DW ģenerāldirektors Limbura kungs uzskata, ka "Krievijas valdības veiktie pasākumi nav ne mazākajā mērā saprotami un veido pārmērīgu reakciju" (pat apstākļos, kad reakcija ir pārmērīga, nekādi nevar teikt, ka tā būtu pavisam nesaprotama), bet Vācijas žurnālistu savienība (DJV) aicina Vācijas valdību "skaļi protestēt pret šo cenzūras aktu" (kā būtu ar skaļu protestu pret cenzūras aktu attiecībā pret RT DE?), šie skanīgie izteikumi liecina par absolūtu neizpratni par to, kā rīkojas diplomātiskie resori, pieņemot simetriskus pasākumus.
Diplomātiskās tradīcijas nav izdomājuši muļķi. Ja arī tagadējie žurnālisti un politiķi par tām nav neko dzirdējuši, neko darīt, atliek tikai sekot vispasaules proletariāta vadoņa ieteikumam "Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties".