RĪGA, 3. februāris — Sputnik. Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti ieteikuši Latvijai izskatīt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodoklis medikamentiem, intervijā izdevumam Neatkarīgā Rīta Avīze atklāja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Pie šāda slēdziena PVO eksperti nonākuši, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos līdzmaksājumus par zālēm un zemo veselības aprūpes finansējumu Latvijā, kas neļauj būtiski palielināt izdevumus valsts kompensējamiem medikamentiem.
Patlaban PVN likme medikamentiem Latvijā ir augstākā Baltijas valstīs: Latvijā tā sasniedz 12%, Igaunijā – 9%, Lietuvā – 5% receptūras medikamentiem un 21% - bezrecepšu zālēm. Salīdzinājumam: Lielbritānijā zāles netiek apliktas ar PVN.
Kaupere atgādināja, ka iepriekš Veselības ministrija patiešām diskutēja par zāļu uzcenojumu samazināšanu, ne tieši PVN likmes izmaiņām. Uzcenojumu veido gan lieltirgotavu, gan aptieku piecenojumi, bez kuriem nevar pastāvēt zāļu apgādes sistēma, tomēr gan Konkurences padome, gan zāļu ražotāju organizācijas, veicot pētījumus, secinājuši, ka arī šie piecenojumi Latvijā ir augstākie Baltijā.
"Mēs katru gadu pieprasām papildu finansējumu medikamentu apmaksai, tomēr joprojām būtiski atpaliekam no citām Baltijas valstīm, piemēram, ja runājam par kompensējamo zāļu budžetu, Latvijas valsts budžeta “maks” ir par trešdaļu mazāks nekā Igaunijā un par 20 procentiem mazāks nekā Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas pacientiem no savas kabatas par zālēm ir jāmaksā daudz vairāk nekā pacientiem Igaunijā un Lietuvā," pastāstīja speciāliste.
Valdība saņems ierosinājumus tuvāko sešu mēnešu laikā, iespējamos nodokļu likmes grozījumus iespējams īstenot vien 2023. gadā.
Latvija ir starp piecām ES valstīm, kuru iedzīvotājiem farmaceitiskajiem preparātiem nepieciešamie izdevumi kļūst par būtisku finansiālo slogu.
2019. gadā organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28,4%) pēdējos gados sajutuši finansiālas grūtības, iegādājoties ārstu izrakstītos kompensējamos medikamentus. Puse respondentu (48,5%) bija spiesti iegādāties tikai daļu kompensējamo zāļu.
Pie tam 2020. gadā Veselības ministrija ziņoja, ka neuzskatot PVN samazināšanu zālēm par efektīvāko iespēju sniegt atbalstu tiem, kuri nevar atļauties nopirkt zāles.