Desmitiem tūkstošu kareivju. Kurp Maskava un Minska pārvieto spēkus

Manevri notiks Domanovska, Gožas, Obuzas-Ļesnovskas, Brestas un Osipoviču poligonos Baltkrievijā no 10. līdz 20. februārim. Kājniekus un tankus atbalstīs aviācija – no Baranoviču, Luņiņecas, Lidas un Mačulišču aerodromiem. Mācībās iesaistīs 60-80 tūkstošus karavīru abās pusēs. Pēc būtības, mācībās tiks izmantota visa Baltkrievijas armijas infrastruktūra.

Kopā ar baltkrieviem pirmo reizi trenēsies arī vienības no Tālajiem Austrumiem, kas tiek pārvietotas caur visu Krieviju pa dzelzceļu. Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins paskaidroja: var gadīties, ka ar reģionālā grupējuma spēkiem ārējas agresijas atvairīšanai nepietiks. "Šajā gadījumā vajadzēs piesaistīt aizsardzībai visu militāro potenciālu, ko nodrošina abas valstis," viņš atzīmēja.

Mācības sadalītas divos posmos. Vispirms Baltkrievijā saformēs apvienotu armijas grupējumu, organizēt svarīgu valsts un militāro objektu aizsardzību, pārbaudīs PGA dežurējošo spēku gatavību un iespējas. Pēc tam sabiedrotie atvairīs "uzbrukumu" no ārienes un veiks vairākas kontrteroristiskas operācijas. Uzdevumu loks ir visnotaļ plašs: no vispārējas cīņas līdz nelikumīgu bruņotu formējumu, kā arī diversiju un izlūkošanas grupu neitralizācijai.

Šeit pirmo reizi tiks pielietoti arī Su-35S – 12 iznīcinātāji jau ieradušies pagaidu bāzes aerodromos. ĀM precizēja, ka piloti dosies lidojumos maksimālā attālumā. Baltkrievijā debitēs arī divi zenītraķešu sistēmu S0400 divizioni un zenītraķešu un lielgabalu kompleksi "Pancir S". Mācībās piedalīsies vairāki simti militārās tehnikas vienību – tanki, kājnieku kaujas mašīnas, artilērija, bezpilota lidaparāti, transporta un trieciena helikopteri.

Ministra vietnieks A.Fomins uzsvēra, ka "plānots sagatavot karaspēkus ne tikai darbībām savas atbildības rovežās, bet arī pēkšņu uzdevumu risināšanai ar mērķi lokalizēt krīzes no jebkuras puses, no kurienes nāk draudi".

Patiešām, nesenās masu nekārtības Kazahstānā izdevās apturēt, pateicoties KDLO miernešu operatīvam darbam. Pie tam visiem galvassāpes rada Afganistāna, kur jau vairāk nekā pusgadu saimnieko talibi.

Taču Kijeva uzskata, ka A.Fomina vārdos slēpjas draudi: sak, Krievijas un Baltkrievijas mācības esot sagatavošanās uzbrukumam Ukrainai.

Pēc Apvienoto spēku operācijas Donbasā komandiera ģenerālleitnanta Aleksandra Pavļuka vārdiem, "iebrukums" varot sākties 20. februārī – kad beigsies manevri un Olimpiskās spēles Pekinā. Jāpiebilst, ka pēdējo mēnešu laikā tā ir jau piektā vai sestā Ukrainas valdības "prognoze" par "Kremļa agresijas" termiņu.

Kijevai piebalso Vašingtona. "Krievijas bruņoto spēku pārvietošana Baltkrievijā aizvadītajā nedēļas nogalē nav ne mācības, ne parasta pārdislokācija, - apgalvo Valsts departaments. – Tā ir spēka demonstrācija. Tas, ko mēs redzam, nepārprotami parāda Krievijas iespējamos nodomus uzbruku Ukrainai."

Aizokeāna aizbildni nekavējoties atbalstīja arī Baltijā. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks uzskata, ka Sabiedrotās valsts kopīgās mācības radot tiešus militārus draudus valstij.

Maskava ik reizi ir spiesta atspēkot tamlīdzīgas apsūdzības, tomēr Rietumi vienmēr izmanto tās, lai aizbildinātu NATO militārās tehnikas dislokāciju Krievijas robežu tuvumā.

Vienlaikus Ziemeļatlantijas alianse gatavojas mācībām Arktikā – "Cold Response 2022" notiks martā un aprīlī. Tie būs lielākie manevri kopš aukstā kara laikiem: 35 tūkstoši karavīru no 28 bloka valstīm un Somijas. Lielākos kontingentus sūtīs ASV un Lielbritānija. Piedevām Londona un Vašingtona piešķirs aviācijas bāzes kuģus "USS Harry Truman", "HMS Prince of Wales" un eskorta kuģus.

Mācību posmi ieplānoti Norvēģijas jūrā un Norvēģijas centrālajos un ziemeļu rajonos. Sabiedrotie izspēlēs jūras desanta izsēdināšanu un piesegšanu no kuģiem un gaisa. Tā, audzējot militāro klātbūtni Austrumeiropā, NATO sāk spiedienu pret Krieviju no ziemeļiem.

"Šīm mācībām ir gan militāra, gan politiska nozīme, - uzskata politologs Vladimirs Bogatirjovs. – To mērķis ir konfrontācija ar Krieviju. Un – lai cik paradoksāli tas izklausās – arī ar tām Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas atzinīgi vērtē ziemeļu teritoriju attīstību. tas nav droši. Jo tālāk Rietumi pavirzīsies, jo sarežģītāks būs stāvoklis šajā reģionā. Militārā aktivitāte šeit aug jau vairākus gadu desmitus, taču tagad – jo īpaši."

Decembra beigās ģenerālpulkvedis Fomins norādīja, ka NATO mērķtiecīgi apgūst Arktiku un pastiprina mācību un militāro darbību reģionā, pielietojot stratēģiskos bumbvedējus, pretraķešu aizsardzības sistēmas. Viņš uzsvēra: 2020. gadā Ziemeļatlantijas alianse atteicās atbalstīt Krievijas "Militārās savaldības iniciatīvu" par mācību intensitātes mazināšanu.