RĪGA, 31. janvāris — Sputnik. Krievija pieprasīs NATO skaidrojumu par to, kā alianses darbības drošības stiprināšanas aspektā sabalsojas ar citu valstu tiesībām, pastāstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.
"Šodien (30. janvārī – red.) pa Ārlietu ministrijas kanāliem nosūtām oficiālu pieprasījumu kolēģiem alianses un EDSO valstīs ar uzstājīgu prasību paskaidrot, kā tās plāno izpildīt saistību nenostiprināt savu drošību uz citu drošības rēķina. Ja neplāno, - jāpaskaidro, kāpēc," diplomāts pastāstīja telekanālā Pervij kanal.
Lavrovs atzīmēja, ka no minēto organizāciju atbildes ir atkarīgi ĀM tālākie ierosinājumi Vladimiram Putinam.
Diplomāts konstatēja, ka Rietumi vēlas ievilkt Ukrainu NATO un tas "reāli saraus" attiecības ar Krieviju. Maskava vērtē šos soļus kā "ASV un citu alianses dalībvalstu prezidentu oficiālu politisko saistību rupju pārkāpumu".
"Katru reizi iznāk, ka līnija, kas viņiem jāaizsargā, aizvien vairāk pavirzās uz austrumiem. Tagad tā jau cieši pietuvojusies Ukrainai. Arī šo valsti jau vēlas tur ievilkt. Lai arī visiem skaidrs, ka Ukraina nav gatava un nekādu ieguldījumu NATO drošības stiprināšanā nedos," uzskata ministrs.
Resora vadītājs piezīmēja, ka atbildē uz Krievijas ierosinājumiem drošības garantiju jomā NATO nodēvēta par aizsardzības aliansi, taču, pēc Lavrova domām, to grūti raksturot šādi.
"Nevajag aizmirst, ka viņi gandrīz trīs mēnešus apšaudīja Dienvidslāviju, iebruka Lībijā, pārkāpjot ANO DP rezolūciju, un kā izturējās Afganistānā. Pat ja piekritīsim, ka tā ir aizsardzības alianse. Kad turpinājās aukstais karš un pastāvēja Berlīnes siena, bija skaidrs, kāda teritorija ir jāaizsargā. Siena sabruka, EDSO ietvaros mēs pasludinājām mūžīgu draudzību, nedalāmu drošību, solidaritāti, vienojāmies, ka neviens nevar stiprināt savu drošību uz citu rēķina, un viņi turpina uzņemt valstis," atgādināja Lavrovs.
Ukrainas jautājums un pārrunas ar Rietumiem
Pēdējos mēnešos Krievijas attiecības ar rietumvalstīm kļūst aizvien saspringtākas. Vašingtona un Brisele pārmet Maskavai gatavošanos "iebrukumam" Ukrainā un šajā fonā pastiprina klātbūtni Austrumeiropā.
Krievija atspēko visas pretenzijas un atgādina, ka Kijeva neievēro Minskas protokolus: Kijevas režīms koncentrējis pie saskarsmes līnijas pusi armijas un apšauda zemessargus ar aizliegtiem ieročiem.
Kremlis un KF ĀM jau vairākkārt norādījuši, ka ziņas "par agresiju" parādās ar mērķi palielināt ārvalstu grupējumu pie Krievijas robežām, kā arī paskaidroja, ka eskalācijas galvenais iemesls ir ASV un NATO darbības – tās "piesūknē" Ukrainu ar bruņojumu, tādējādi mudinot to sākt militāras avantūras.
Pērnā gada nogalē Maskava nodeva ASV un to sabiedrotajiem dokumentu projektus par drošības garantijām. Galvenā prasība tajos – atteikšanās no NATO paplašināšanas uz austrumiem, tomēr rietumvalstis tieši to savās rakstiskajās atbildēs ignorējušas, informēja Krievijas ĀM.