Briseles pieņemtā stratēģija "No lauka līdz galdam" (From Farm to Fork) draud par ceturtdaļu samazināt lauksaimniecības produkcijas apjomus Eiropas Savienības valstīs, radio Sputnik stāsta Jeļena Karajeva.
Ja tās punkti tiks izpildīti, ES ne tikai zaudēs būtisku lauksaimniecības produkcijas eksporta daļu, bet arī zaudēs aramzemi un ganības, turklāt lauksaimnieki paliks bez darba. Pie šāda secinājuma nonāca Vāgeningenas Universitātes (Nīderlande) speciālisti, sastādot matemātisku modeli, kas ļauj prognozēt Eiropas Parlamenta likumdošanas iniciatīvu sekas.
Lauku saimniecības pārvešanas plāns uz tā saucamām zaļajām sliedēm, kad pakāpeniski līdz nullei tiks reducēta minerālmēslu izmantošana un, kā mēdz teikt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, būs samazināts "oglekļa pēdas nospiedums", proti, automobiļu dzinēju emisija atmosfērā, bija izsludināts pērnā gada maijā. Rudenī to pieņēma parlamentārieši.
Eiropas Savienībai lauksaimniecība vienmēr bija līdzīga svētai govij, pusi no kopienas budžeta līdz pat pēdējam laikam veidoja subsīdijas (kvotu ietvaros) lauksaimniekiem.
Visu izjauca vardarbīgi izbīdīta ekoloģiskā darba kārtība.
"Zaļās" darba kārtības indoktrinēto (labprātīgi vai par naudu) noskaņai jau ir likumīgi iemesli. Un šis likums darbosies līdz pat gadsimta vidum. Tā mērķis ir teju pilnībā atbrīvoties no ķīmiskajiem mēslojumiem, samazināt lauksaimniecību lielumu, ka arī strauji samazināt transportēšanu, lai produkcija no dobēm nonāktu tiešu uz patērētāju galdiem.
Jāatzīmē, ka šāda patēriņa shēma pastāv ES arī tagad: fermeru tirgi, kur pircēji rūpīgi izvēlas dārzeņus un augļus, tostarp ir tūrisma ainavas elements. Cita lieta ir tāda, ka šāds dzīvesveids pieejams ļoti nedaudzajiem, jo, lai dotos uz tirgu, ir nepieciešams gan brīvs laiks, gan arī atbilstošs ienākumu līmenis. Tā dzīvo ļoti turīgi eiropieši – pilsētās vai bagātajās piepilsētās, visi pārējie pērk pārtiku lielveikalos.
Tieši lielveikalos ir iespēja iegādāties ēdienu par salīdzinoši pieticīgu naudu, jo mazumtirgotāji saglabā atlaižu un bonusu sistēmu un piepilda plauktus ar lētiem pārtikas produktiem, ražotiem burtiski uz konveijera — bez komposta, organisko mēslojumu un rokas darba izmantošanas.
Saskaņā ar to ideoloģiju, kuri izbīdījuši likumu "No lauka līdz galdam", šāda "neekoloģiska", taču pieejama ēdiena īpatsvars tiks samazināts līdz nullei.
Patlaban četru cilvēku franču ģimene (mamma, tētis un divi bērni), taupot uz visa (jo pieaugušie saņem minimālo algu) un nepērkot "ekoloģisko" pārtiku, mēnesī var tērēt nedaudz vairāk par 400 eiro. Tā ir aptuveni viena sestā daļa no kopīga ģimenes budžeta.
Gadījumā, ja vairs nebūs lētāko, taču "neekoloģisko" preču, šīs pašas ģimenes ēdināšanas izdevumi pieaugs vairāk nekā divreiz – un sastādīs aptuveni 1,1 tūkstotis eiro mēnesī par to pašu komplektu. Taču tas būs gan ekoloģisks (par prieku fon der Leienai un viņas domubiedriem), gan nokļūs tieši no dobes uz šķīvja.
Tas arī nav pats briesmīgākais, piebilst pētnieki no Vāgeningenas. To varētu mēģināt kompensēt ar eksportu, protams, no ASV, kur šī "zaļā darba kārtība" maz kam rūp.
Galvenais eirodeputātu un Eiropas Komisijas trieciens būs jānes Eiropas lauksaimniekiem, kuri nespēdami pretoties ASV lētās produkcijas konkurencei, būs spiesti pārdot savas saimniecības.
Tā Eiropas Savienība, kur nesen vēl plaukti bija pārpilni ar visiem pieejamu lētu pārtiku, pārvērtas par kopienu ar dārgu vai ļoti dārgu ēdienu.