"Viņi stāv uz bezdibeņa malas". Kas notiek Donbasā

Jaungada svētki Donbasā aizritēja salīdzinoši mierīgi, uguns pārtraukšanas režīms šā tā tika ievērots. Kijevai trūka laika aktīvai karadarbībai: varasvīri sekoja KDLO miernešu kontingenta operācijai Kazahstānā. Šķiet, tās sekmes atstāja zināmu iespaidu. Zeļenskis pat klusināja kareivīgos izteikumus un 11. janvārī pauda gatavību konsekventi runāt par deeskalāciju.

Karavīri gan virspavēlnieku neatbalsta: tajā pašā dienā apšaudes atsākās. Uguni atklāja pa Novolaspas ciemu Doņeckas apgabalā. Upuru nebija, tikai vēlāk divi Ukrainas kareivji uzsprāga paši uz sava fugasa. Donbass jau sen apsūdz Kijevu par apkaimes mīnēšanu un diversiju organizēšanu. Šiem nolūkiem, uzskata Luganskā, janvārī uz Luganskas staņicu tika pārvietoti speciālo uzdevumu centra "Zapad" kareivji.

Doņecka informēja, ka parādījušies snaiperu pāri no 131. izlūku bataljona. Acīmredzot, ilgstošā pozīciju kara apstākļos Kijeva nolēmusi iebiedēt pretinieku un radīt spriedzes avotus visā frontes līnijā. Biežāk šauj artilērija: aizvadītajā nedēļā republikas vairāk nekā 20 reizes reģistrēja liela kalibra lādiņu trāpījumus.

Bez tam UBS savelk pie frontes smago tehniku. Doņeckas Tautas milicijas izlūkdienests fiksējis zenītraķešu kompleksu 9K33 "Osa" netālu no Andrejevkas dzīvojamiem kvartāliem, reaktīvo zalves uguns sistēmu BM-21 "Grad" Mangušā, kā arī trīs 152 mm pašgājējhaubices 2SZ "Akaciya" pie Volodarska ciema. Jāpiebilst, ka UBS pūlas to slēpt no EDSO novērotājiem: eiropiešu izlūkošanas dronus slāpē ar REC līdzekļiem un pat apšauda no zemes.

Iespējams, Ukrainas varasvīri ar tādām metodēm vēlas pievērst sev sabiedroto uzmanību Krievijas un Rietumu pārrunu fonā. Neviens gan viņus nav piemirsis. Nesen Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks neformālā apspriedē ar kolēģiem ES ierosināja izveidot Ukrainā ES militāro misiju. Viņu atbalstīja ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels un precizēja, ka Brisele plāno sūtīt turp speciālistus "augsta līmeņa militāro kadru" sagatavošanai.

"Ko Eiropas Savienība mācīs ukraiņiem? – vaicāja militārais eksperts Jurijs Kotjonoks. – Šķībos NATP uzbrukumus? Bet to jau septiņus gadus dara amerikāņi, briti, kanādieši Javorovas un citos poligonos. Očakovā, Nikolajevā būvē jaunus militāros objektus. Tamlīdzīgi izteikumi vēlreiz apliecina: rietumvalstis uzskata Ukrainu par placdarmu, konfrontācijas punktu pret Krieviju. Šo teritoriju okupējušas ne tikai ASV, bet arī to satelīti, kas pilda Vašingtonas norādījumus."

Arī amerikāņi plāno turpināt UBS pastiprināšanu. Mediji, atsaucoties uz pieciem bijušajiem izlūkošanas un nacionālās drošības iestāžu darbiniekiem, rakstīja, ka CIP uzrauga slepenu programmu, kas paredz Ukrainas elitāro speciālo operāciju spēku intensīvu sagatavošanu. "Kursantus" vairākas nedēļas māca rīkoties ar šaujamieročiem, izmantot maskēšanās metodes, dažādus taktikas paņēmienus, kā arī izlūkošanu.

Pie tam ASV un ES nenogurstoši klāsta par gaidāmo "Kremļa agresiju". Amerikāņu avīze "The New York Times" nesen ziņoja, ka Krievijas uzbrukums sākšoties februārī. Iepriekš Rietumu mediji runāja par decembra beigām, janvāra vidu, janvāra beigām. Piedevām, pēc Baltā nama preses sekretāres Dženas Psaki vārdiem, Vašingtonai it kā esot kaut kādi pierādījumi, kas apliecina: Maskava gatavojot provokācijas, lai attaisnojot "iebrukumu".

Kremlis uzsvēra, ka tamlīdzīgu nodomu nav. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs intervijā CNN paskaidroja, ka bruņotie spēki pie robežas ar Ukrainu atrodas valsts drošības apsvērumu dēļ, turklāt vienīgi atbildei uz ASV un NATO militāro darbību.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja, ka KF nekad nav ne publiski, ne paslepus draudējusi ukraiņiem. "Toties Zeļenska kungs un viņa līdzgaitnieki to saka atklāti. Mēs ļoti labi saprotam: visi Rietumu soļi ar mērķi sarūpēt šai varai ieročus, rada tai papildu kārdinājumu pāriet pie vardarbīgām metodēm, risinot jautājumus Ukrainas austrumos. Saprotamu iemeslu dēļ mums tas absolūti nepieņemami," uzsvēra diplomāts.

Krievija nepiekritīs arī NATO infrastruktūras un bāzu tapšanai Azovas jūrā. Trieciena bruņojums kaimiņvalstī – tā ir vēl viena sarkanā līnija. Lavrovs ieteica Rietumu partneriem pārlasīt Eiropas Drošības hartu, kas pieņemta Stambulā 1999. gadā.

"Visi Rietumu pašreizējie paziņojumi un soļi rupji pārkāpj toreiz pieņemtās saistības," viņš uzsvēra.

Dokumentā apkopota pasaules drošības koncepcija XXI gadsimtā. Tās pamatā ir divi principi: kolektīvisms, kura apstākļos "katras dalībvalsts valsts ir nesaraujami saistīta ar visu pārējo drošību", un "ANO Drošības padomes primārā atbildība par starptautiskā miera uzturēšanu". Hartu parakstījušas 54 valstis, ieskaitot Krieviju un ASV, taču NATO loma Eiropā dokumentā nekādi nav aprakstīta.