RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs salīdzināja bijušā Igaunijas prezidenta un esošā Latvijas prezidenta izteikumus un secināja, ka salīdzinājums nav Latvijas labā.
Pirms dažām dienām bijušais Igaunijas prezidents Tomass Heniks Ilvess savā lapā Twitter paudis: "Igaunija nav bagāta. Nav arī nabaga – apmēram puse no ASV IKP ienākumiem uz vienu cilvēku. Tomēr mūsu izglītības sistēma rada visgudrākos bērnus attīstītajos demokrātiskajos Rietumos."
Publikācijai viņš pievienoja OECD veidoto skolēnu zināšanu novērtēšanas programmas (PISA) reitingu. Tajā Igaunija ieņem trešo vietu aiz Singapūras un Ķīnas. Latvijas skolēniem ir 23. — 28. vietas OECD valstu vidū un 28. — 35. vietu visu valstu vidū, kas piedalījušās pētījumā.
Urbanovičs atcerējās arī nesenu Latvijas prezidenta Egila Levita televīzijas kanāla TV24 ēterā izteikto:
"Visiem ir jāzina un jāaptver tas, ka valsts nevar visu regulēt un visas problēmas atrisināt. Tā ir senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos."
"Divi prezidenti, turklāt abi no trimdas, tātad slikta mantojuma neietekmētu domāšanu. Viens iedvesmo, otrs liek tautai nokaunēties – par to vien, ka tā iedomājusies no valdības kaut ko prasīt," raksta Urbanovičs savā Facebook lapā.
Viņš atgādināja, ka Ilvesa minētājs reitings ir tikai viens no daudziem, kas uzrāda Latvijas atpalikšanu no saviem Baltijas kaimiņiem.
"Līdzīgas [tabulas] arvien biežāk nākas redzēt arī par iedzīvotāju vidējiem ienākumiem, sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, ieguldījumiem zinātnē… Taču nevienu citu nav tik sāpīgi uzlūkot kā tās, kas uzrāda tālāku atpalikšanu izglītībā – tātad arī mūsu bērnu un mazbērnu nākotnes izredzēs," pauž Urbanovičs.
Bet vai problēma tiešām ir padomju pagātnē? Pēc Urbanoviča domām lieta ir attieksme pret "sarkanajām līnijām".
"Atšķirībā no Levita kunga domāju, ka Latvijas tradīcija ir nevis visu gaidīt no valdības, bet gluži pretēji – neko no tās neprasīt. Tikai to vienu – lai to izveido sarkano līniju norobežotajā laukumā. Lai tur visi "nacionālie spēki" kašķējas, savstarpēji cits citu apkaro, atklāti mērās ar savu ietekmi, tirgojas, dala labumus, galvenais – ka "bez krieviem".
Igaunija jau sen pārrāva savas sarkanās līnijas, un valsts attīstības līkne liecina, ka tā bija pareiza politiskā izvēle. Sašķelta sabiedrība, varas nemainīgums ved stagnācijā. Prasīgums, reāla iespēja pie varas esošos nomainīt, politiskā konkurence – uz izaugsmi. Uz iespēju radīt tādu izglītības sistēmu, kas nevis klibo uz abām kājām, bet apsteidz daudzas pasaules bagātākās valstis," uzskata Urbanovičs.
Atgādinām, ka jaunais Igaunijas prezidents Alars Karissvairākkārt runājis par sakaru uzturēšanas nepieciešamību ar Krieviju. "Centra partija", kas kopš 2016. gada ir Igaunijas valdībā, 2004. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar "Vienoto Krieviju".
Publikācijas beigās Urbanovičs atgādināja vēl vienu eksprezidenta Ilvesa izteikumu (no runas Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā):
"Prezidentam ir jāvirza valsts pareizajā virzienā, vajadzības gadījumā aicinot valdību nenodarboties ar triviālām lietām, bet strādāt, nosodīt atklāta naida kurināšanu, nepieļaut sabrukumu un nomierināt cilvēku krīzes laikā."
"Labs padoms. Vai tas noder tikai igauņiem?" vaicā Urbanovičs.