Galvenie iemesli: militārā sadarbība KDLO un NATO formātā vienlaikus, politiskā pietāte pret "Lielās Turānas" idejām, pieredzējušo džihādistu konspirēto vietējo (republikānisko un reģionālo) šūniņu pārāk zems novērtējums, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Protestu dalībnieku organizācijas, loģistikas un operatīvās koordinācijas līmenis liecina par ārvalstu līdzekļu plašu piesaistīšanu un augstu Rietumu specdienestu dalības iespēju. Nepārprotami sadomātais iegansts "protestiem" un Rietumu mediju "freidiskās pārteikšanās ukraiņu stilā" ļauj pieļaut, ka "otrā maidana" organizācijā pie Krievijas robežām tieši iesaistījušies amerikāņi vai viņu tuvākie sabiedrotie, lai radītu papildu spiedienu pret Maskavu pirms pārrunām Ženēvā.
Jāpiebilst, ka autogāzes cenas Kazahstānā atradās un vēl aizvien saglabājas 0,11-0,16 dolāru apmērā par litru, īslaicīgs cenu pieaugums, pat dubultošanās noteikti nav katastrofāls. Krievijā, kuras dzīves līmenis aptuveni pielīdzināms kaimiņvalstij, autogāzes cena maksā apmēram 0,36 dolārus par liktu. Kam, ja ne vietējiem "džihādistiem" izdevīgas tamlīdzīgas provokācijas?
7. janvārī amerikāņu izdevums "Breaking Defense" priecīgi stāstīja lasītājiem par "Putina biedu": "Sacelšanās Kazahstānā pievieno jaunu mainīgu faktoru Krievijas plāniem Ukrainas kontekstā... Jauns haotisks elements, kas var piespiest Krieviju atteikties no jebkādiem militāra iebrukuma plāniem Ukrainā, lai pārvarētu vēl vienu krīzi."
Iespējams, "protestu ātrums un niknums" pamatojams ar to, ka Kazahstāna iegūst vairāk nekā 40% urāna pasaulē, bet ASV ieguldījušas milzu naudu ieguves nozarēs Kazahstānā. Līdz ar ASV un NATO neseno sakāvi Afganistānā – tāda situācija amerikāņu "izcilībai" ir neciešama.
Arī "Al Jazeera" atzīmēja, ka Kazahstānai "vajadzēja kļūt par otro fronti pret Krieviju līdztekus Ukrainai", taču tagad tā izbēg no amerikāņu ietekmes.
Vienvektora izgāšanās
Aizvadītās nedēļas dramatiskos notikumus mediji atspoguļojuši pietiekami detalizēti. Pirmdien Almati neitralizētas divas ekstrēmistu šūniņas, kuru locekļi (Kazahstānas pilsoņi un ārvalstnieki) aktīvi piedalījās masu nekārtībās lielpilsētā 4.-8. janvārī, ziņoja Nacionālās drošības komiteja. Kratīšanas gaitā konfiscēti šaujamieroči, granātas, patronas, reliģiskā literatūra. Operatīvie pasākumi republikā turpinās.
10. janvārī KDLO sēdē Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pastāstīja, ka grautiņu laikā kaujinieki nogriezuši galvas diviem varasiestāžu darbiniekiem. Protams, šī "lieta" nav vienkārša, prasa vērā ņemamu praksi un psiholoģisko rūdījumu "džihādistu" vienībās karadarbības zonās.
Iepriekš ziņots, ka "protestētāji" sagrābuši Almati starptautisko lidostu un vairākas lidmašīnas, uzbrukuši valsts policijas un Nacionālās drošības komitejas nodaļām, robežsardzes akadēmijai un pilsētas administrācijai. Nežēlības pakāpe ir pārsteidzoša. Tas nemaz neatgādina trūkumcietēju miermīlīgu ekspromtu. "Profesionālajiem revolucionāriem" grautiņus apmaksāja tīri labi.
Laika un teritorijas ziņā vērā ņemamo teroristu pagrīdes apmācību posmu NDK un policijas speciālisti Kazahstānā "nogulēja" (šādu izteikumu izmantoja prezidents Tokajevs).
Armijas vienības – 135 tūkstoši karavīru necēlās aizsargāt iedzīvotājus 2. - 3. janvārī, pēc nekārtību, grautiņu un laupīšanu sākuma. Protams, armija nav policija, tomēr tā ir tautas galvenais aizstāvis.
Ātrās reaģēšanas vienības Kazahstānā faktiski atdeva pilsētas marodierim. Vislabāk sagatavotās gaisa desantnieku vienības cīņas ar teroristiem sāka tikai 4. janvārī. No 5. janvāra visā valstī spēkā stājies ārkārtējās situācijas režīms. Operācija "Antiterors" sākās 7. janvārī.
Nav saprotama Kazahstānas NDK 30 tūkstošu darbinieku, prezidenta apsardzes dienesta, kā arī Iekšējo spēku, 140 tūkstošu kareivju dispozīcija.
Trīs gadu (2020.-2022.) aizsardzības budžets, saskaņā ar AM datiem, kopumā sastāda 2,55 miljardus dolāru un teicami nodrošina bruņoto spēku vajadzības. Ar ko skaidrojama krīze nacionālās drošības sistēmā?
Ilgus gadus armijas un citu varasiestāžu struktūru oficieri mācījās Krievijā un NATO valstīs – vienlaikus. Jau pērnā gada oktobrī es atzīmēju, ka tamlīdzīga militārās izglītības sistēma neizbēgami novedīs pie atšķirīgu vektoru taktikas štābos un saskaņotības trūkuma kaujas laukā.
Grūti iedomāties četrās dažādās karaskolās – Krievijā, Itālijā, Turcijā un ASV – audzinātu virsnieku operatīvo mijiedarbību.
Ātrās reaģēšanas vienības "Aristan" ("Lauvas") karavīri stažējās CIP un FIB Amerikā, Yamam (Izraēkas policijas speciālā vienība), Lielbritānijas SAS (speciālais aviācijas desanta dienests) un GSG09 (Vācijas federālās policijas speciālo uzdevumu vienība).
Dievs vien zina, kādi plāni var rasties "krāsainās revolūcijas" fonā militārpersonu prātos, ko iepriekš "apputekšņojusi" amerikāņu demokrātija vai turku "Lielās Turānas" idejas. 2022. gada janvāra sākumā noskaidrojās, ka Kazahstānas daudzvektoru militārā un militāri tehniskā sadarbība ar NATO un KDLO nav tikai tehnoloģisko konceptuālo pretrunu avots vien – tā ir reāla un nepārprotama nacionālās drošības problēma.
Par laimi Kazahstānas tautai, prezidents Tokajevs smagajos apstākļos ātri pieņēma vienīgo pareizo lēmumu – vērsās pie KDLO un nocirta visu lieko valsts struktūrās, ieskaitot NDK vadību.
KDLO un Krievijas miernešu loma
10. janvārī KDLO Padomes sēdē Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja:
- uzbrukums Kazahstānai bija agresijas akts, un republikā izmantotas "krāsaino revolūciju" maidana tehnoloģijas;
- Kazahstāna saskārusies ar valstiskuma apdraudējumu, un tas nav pirmais vai pēdējais mēģinājums iejaukties no ārienes, turklāt situācija skar visas KDLO valstis;
- sabiedrotajiem KDLO izdevies operatīvi reaģēt un nepieļaut situācijas degradāciju valstī;
- piecu KDLO valstu mierneši iegāja Kazahstānas teritorijā saskaņā ar Kolektīvās drošības līgumu, un atradīsies republikā līdz situācijas normalizēšanās brīdim, tātad neilgi;
- prezidentam Tokajevam izdevies saliedēt sabiedrību un varasiestāžu struktūras, lai dotu pretsparu kaujiniekiem, un situācija valstī stabilizējas.
Augstākais terorisma draudu līmenis ieviests republikas dienvidos. Vēl turpinās apšaudes ar teroristiem Almati apkaimē, taču "orku revolūcijas" iznākums jau ir skaidrs. Kazahstānā sakarā ar nekārtībām aizturēti gandrīz 8000 cilvēku. Desmitiem arestēto kaujinieku ir ārvalstu pilsonība.
Kolektīvo miernešu spēku vienības dislocētas Nursultanas un Almati pilsētās, Almati apgabalā. KDLO mierneši nepiedalās sadursmēs, viņu galvenais uzdevums ir stratēģisko objektu apsardze. Piemēram, Krievijas desantnieki apsargā Baikonuras kosmodromu, ko Krievija iznomājusi līdz 2050. gadam. Baltkrievijas karavīri no 103. Vitebskas speciālo operāciju spēku brigādes apsargā munīcijas arsenālu Kapšagajā un Žetigenas lidostu, kas atrodas 40 km un 60 km attālumā no Almati.
Krīze Kazahstānā ir pirmā pilnvērtīgā cīņasspējas un efektivitātes pārbaude KDLO, un operatīvās reaģēšanas provizoriskie rezultāti ir pietiekami daiļrunīgi. Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva ieskatā, republika pārcietusi smagāko krīzi visā savā 30 gadus ilgajā neatkarības periodā, jo Almati kapitulācija pavērtu kaujiniekiem ceļu uz dienvidiem un dotu iespēju ieņemt visu valsti. Taču stāsts vēl nebeidzas, visām KDLO dalībvalstīm ir jāizdara pareizi secinājumi par neizdevušos "orku revolūciju".
Rietumu "partneri" daudz ko aptvēruši, novērojot miernešu kontingentu darbībā. Krievija un citas KDLO valstis ir galvenais miera garants pēcpadomju teritorijā.