RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. "Latvijas dzelzceļa" publicētajās gada atskaitēs acīs krīt pozīcijas, kam smagos laikus pārdzīvojošais uzņēmums naudu nežēlo – tajās izaugsme ir būtiska. Runa ir valdes un padomes locekļu atalgojumu, stāsta Latvijas Avīze.
Spriežot pēc finanšu atskaites, kam veikts oficiālais audits, šo pozīciju pieaugums 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2018. gadu, sasniedzis 77,5%. Norādīto divu gadu laikā izdevumi šo posteņu atalgojumam koncernā pieauguši no 774 tūkstošiem līdz 1,374 miljoniem eiro. Valda uzskats, ka 2021. gadā šīs izdevumu pozīcijas izrādīsies vēl lielākas, jo pērn LDz noslēdza padomes veidošanu visos meitas uzņēmumos pēc iepriekšējās pārvaldes reformas.
Laikā periodā no 2018. līdz 2020. gadam, kad Latvijas dzelzceļa peļņa saruka par 30%, un uzņēmums sāka saņemt valsts subsīdijas infrastruktūras uzturēšanai, valdes un padomes locekļu atalgojums attiecībā pret ienākumiem palielinājies no 0,2% līdz 0,5%. Novērtējot šos faktus no ekonomiskās darbības viedokļa, atdeve no menedžmenta izdevumiem ne tikai nav paaugstinājusies, bet arī piedevām 2,5 reizes sadārdzinājusies, turklāt pats koncerns peļņas vietā uzrādīja būtiskus zaudējumus.
Pie tam LDz vienkāršo darbinieku atalgojums nebūt neaug. Finanšu pārskata dati liecina: divu gadu laikā darba apmaksas fonds samazinājies par 16,9%. Trīs gadu laikā darbinieku skaits samazinajies no 10 līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku, - tikai pērn vien atlaisti 684 cilvēki.
Līdz 2018. gadam viena koncerna darbinieka ienākumi sastādīja 32 500 eiro, bet 2020. gadā, kad jau turpinājās darbinieku masveida atlaišana, tie kritās līdz 25 100 eiro uz cilvēku.
Jau 2020. gadā LDz kapitāla palielināšana, kā arī līdzekļu piešķiršana fiansiālā līdzsvara un infrastruktūras uzturēšanai, negatīvi ietekmēja valsts budžetu aptuveni 100 miljonu eiro apmērā, teikts rakstā.