RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Patlaban Klaipēdas osta ieņem līdera vietu starp Baltijas valstīm kravu apjoma ziņā un apmēram divkārt apsteidz šajā ziņā Rīgu. Tomēr pastāv priekšnoteikumi, kuru dēļ, daļa kravu no Lietuvas var aiziet uz Rīgu, programmas "TČK" ēterā Rus.LSM pastāstīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Intervijā viņš sniedza komentārus arī par to, kāpēc projektā Rail Baltica nav paredzēts atzarojums līdz Rīgas ostai.
Zeps atzīmēja, ka kravu plūsmas Klaipēdā un Rīgā ir atšķirīgas. Klaipēda aktīvi strādā ar kravām no Baltkrievijas – tās sastāda aptuveni pusi plūsmas Lietuvas ostā. Salīdzinājumam: Rīgā šis rādītājs sastāda apmēram 3%.
Principiāli atšķiras arī kravu struktūra. Piemēram, Klaipēdā ir Ro-Ro kravas – kravas automašīnas nonāk ostā, tiek iekrautas prāmī, nonāk pie mērķa un tālāk dodas pa ceļiem. Rīgai tādu kravu nav, lai arī tā mēģinājusi attīstīt šo segmentu, atzīmēja Zeps.
Turklāt Klaipēdai ir izdevīgāks ģeogrāfiskais stāvoklis – Rīgas osta atrodas līcī, un tas nozīmē vairākas stundas ceļā.
Tomēr Latvijas galvaspilsētai ir arī vairākas priekšrocības.
Rīga ir lielāka nekā Klaipēda, uzņēmējdarbība šeit ir aktīvāka. Ostā vēl ir daudz vietas jauniem projektiem, atgādināja Zeps. Klaipēda ir ļoti kompakta, tā sakot, tur nav, kur adatai nokrist. Zeps atklāja, ka vasarā uzaicinājis dažus kolēģus no Lietuvas pastrādāt Rīgā, un dažus tāda iespēja ieinteresējusi.
Pēc viņa vārdiem, runa ir par projektiem, kas saistīti ar alumīnija, graudu un pat konteineru pārkraušanu. Iespējams, Rīgā var ienākt arī ražošanas uzņēmumi. Pārrunas ar potenciālajiem partneriem turpinās.
Rail Baltica
Tā ir liela kļūda, ka Rīgas brīvosta nebūs saistīta ar jauno Eiropas sliežu ceļa dzelzceļa trasi Rail Baltica, uzskata Viesturs Zeps.
Viņš pastāstīja, ka sarunājies ar Rail Baltica ekspertiem, kuri snieguši matemātisko modeli, un viņiem nav izdevies iekļaut projektā atzarojumu uz Rīgas ostu. Tāpēc plānots celt jaunu termināli Salaspilī.
Viņš atgādināja, ka galvenie lēmumi Rail Baltica jautājumā pieņemti 2015.-2016. gados un toreiz situācija ostā bija pavisam citāda, turklāt visiem šķitis, ka tā būs mūžīgi.
Zeps norādīja, ka Rail Baltica ir milzīgs projekts, un, viņa ieskatā, ne tikai Rīga, bet arī Latvija daudz zaudēs tāpēc, ka tas nav saistīts ar Rīgas ostu. Viņš nespēja saprast, kāpēc atzarojuma nebūs, esot vajadzīga vēl viena pārkraušanas vieta, un labāk uzreiz vest kravas uz Klaipēdu. Viņš uzsvēra, ka tā ir milzīga kļūda.
Viesturs Zeps norādīja, ka tagad Rīgas osta pēta iespējas, kā nākotnē tomēr būtu iespējams saistīties ar dzelzceļa maģistrāli. Patlaban tiekot lēsts, cik tas varētu izmaksāt un vai to būtu iespējams īstenot ar citiem partneriem, jo tamlīdzīga iespēja celtu Rīgas konkurētspēju.
Pēc viņa prognozēm, 10 gadu laikā Rīgas ostai esot izredzes atgūt agrākos kravu apgrozījuma apjomus – 40 miljonus tonnu gadā un vairāk.