RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Latvijas darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts, ekonomists Jānis Hermanis pastāstīja radio Baltkom ēterā, ka Latvijā ik gadu vidēji mirst aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, taču jau var prognozēt, ka pērnā gada mirušo skaits par 4-5 tūkstošiem pārsniegs šo skaitli. Paaugstinātas mirstības iemeslu vidū ne tikai kovid, bet arī laikus nediagnosticētas slimības un stress.
No otras puses, dzimstība valstī sasniegusi 100 gadu minimumu. Pēc provizoriskiem datiem pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17200 bērni, tas ir kārtējais antirekords. Viens no zemas dzimstības iemesliem ir tas, ka patlaban par vecākiem kļūst paaudze, kas dzimusi 90. gados, tolaik piedzima par 40% mazāk bērnu, nekā 80. gados.
Ja apkoposim dzimstības un mirstības rādītājus, sanāk, ka mirstība valstī divreiz pārsniedz dzimstību. Nekad agrāk Latvijā nebija tādas statistikas, uzsver Hermanis. Mirstība ir 34 000, dzimstība — 17 000 cilvēku.
Tas viss ietekmē iedzīvotāju kopskaitu, tādējādi gada laikā tas samazinājās par 1%, turklāt šos skaitļos netika ietverti migrācijas procesi. Pēc Hermaņa aplēsēm migrācija samazinās šo radītāju vēl par 0,5%. Latvijas iedzīvotāju skaits 2021. gada beigās bija 1 851 798 cilvēku.
Protams, ietekme uz ekonomiku ir negatīva. Arvien mazāk cilvēku uztur infrastruktūru, kas noved pie pakalpojumu un produkcijas sadārdzināšanos. Nenotiek vienmērīga paaudžu maiņa, vairāk cilvēku aiziet pensijā, nekā nonāk darba tirgū.