RĪGA, 2. janvāris — Sputnik. Krievijai būs nepieciešama nepilna diennakts, lai ieņemtu Kijevu hipotētiskā militārā konfliktā, stāsta amerikāņu izdevums American Thinker, vēsta RIA Novosti.
Izdevums uzsvēra, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem pēc aukstā kara noslēguma bija kļūdains lēmums, kas novedis pie pašreizējās spriedzes. Autori ir pārliecināti: karadarbība iespējama, ja Ziemeļatlantijas alianse mēģinās iekļaut Ukrainu savās rindās.
"(Militāra konflikta apstākļos – red.) Krievijas tanki ieies Kijevā pēc nepilnas diennakts," vēsta American Thinker.
Žurnāls atzīmēja, ka Krievijas acīs karadarbības iespējamais sākums "nav saistīts ar īpašiem riskiem ne militārajā, ne politiskajā, ne ekonomiskajā aspektā".
Krievijas armija pārspēj Ukrainas Bruņotos spēkus, savukārt ASV prezidents Džo Baidens atklāti paziņoja, ka NATO neiejauksies Maskavas un Kijevas iespējamā konfliktā, atgādināja American Thinker. Turklāt pat apstākļos, ja amerikāņu līderis mainīs savu lēmumu, alianses valstis nevarēs konkurēt ar Krievijas BS, uzsver materiāla autori, – to militārais potenciāls ir sarucis. Politiskās sekas beigsies ar nosodījumu, Rietumi nespēs dod ekonomisku pretsparu Maskavai.
"Diezin vai demokrātiskās valstis atbalstīs jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas ekonomiskajā aspektā. Tās iebilstu pret šo ideju, jo ierobežojumi neapšaubāmi padziļinātu pašreizējo ekonomisko lejupslīdi, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un novestu pie krīzes, kas sāpīgi skartu viņu pašu ekonomiku," secināja žurnāls.
Pēdējā laikā Rietumu medijos parādījies jauns publikāciju vilnis, kas veltītas "Krievijas iebrukumam" Ukrainā. Vispirms Kijevā ziņoja, ka neredz Krievijas bruņoto spēku audzēšanu pie savām robežām, bet pēc tam tāpat sāka klāstīt par Maskavas plāniem uzbrukt kaimiņam.
Krievija tamlīdzīgas apsūdzības atspēko, uzsverot, ka tās pārsvarā tiek izmantotas, lai savilktu pie valsts robežām lielākus NATO spēkus un tehniku. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja: Krievija nelolo nekādus agresīvus plānus un negatavo uzbrukumus, bet bruņoto spēku pārvietošanai iekšzemē nevajadzētu nevienu uztraukt.
17. decembrī Krievijas ĀM publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO par drošības garantijām. Tie citastarp paredz savstarpējas drošības garantijas Eiropā, atteikšanos no vidēja un maza darbības rādiusa raķešu dislokācijas savstarpējas sasniedzamības zonā, atteikšanos no NATO tālākas paplašināšanās uz austrumiem, tostarp – arī uz pēcpadomju telpas valstu rēķina. Dokumenti jau nodoti Vašingtonai un tās sabiedrotajiem. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atzīmēja: ja NATO un ASV nereaģēs uz Maskavas prasībām, tas var novest pie konfrontācijas tālākas eskalācijas.