RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Rietumiem ir jāizmanto stingra diplomātija attiecībās ar Maskavu, piekāpšanās neesot iespējama, pat gadījumā, ja tas novedīs pie kara. Ar šādu viedokli amerikāņu avīzē Wall Street Journal klajā nācis žurnālists Džons R. Denijs, vēsta RIA Novosti.
Raksta autors spriež pēc principa "jo sliktāk, jo labāk".
Pēc žurnālista domām, Krievijas iesaistīšana pilnvērtīgā karadarbībā varētu nākt par labu ASV stāvoklim pasaulē, jo tā mazinās Maskavas ekonomiskos, cilvēku un politiskos resursus.
"Rietumiem jābūt stingriem," apgalvo Denijs.
The Wall Street Journal lasītāji nepiekrita tik naidpilnam viedoklim – radās iespaids, ka tā ir neprātīga.
"Problēmu izraisīja Obamas-Baidena-Nulandes apvērsums 2014. gadā pret demokrātiski ievēlēto Ukrainas valdību, kas centās panākt mieru ar Maskavu. Tagadējā Ukrainas valdība ir neleģitīma, tā ir ASV marionete. Nepieciešamas jaunas, demokrātiskas, godīgas vēlēšanas bez Baidena un Nulandes iejaukšanās. Tad likumīgā demokrātiskā valdība varēs strādāt, lai Ukraina kļūtu par neitrālu valsti. (..) Karš būtu tīrais neprāts," ir pārliecināts lasītājs John Seiler.
"Ukrainai vislabāk būtu sākt neitralizāciju pēc Somijas vai Austrijas scenārija, kas ļautu tai īstenot liberalizāciju pēc Rietumu parauga bez jebkāda Krievijas iebrukuma. Tas ir naivs cilvēks, kas centās panākt NATO paplašināšanos līdz pat pašām Krievijas robežām un negaidīja tādu strupceļu un kara risku," uzskata Stephen Gardner.
"Kā tas puisis dabūjis darbu WSJ? Viņš strādā Armijas kara koledžā. To absolvējusi lielākā daļa armijas ģenerāļu un vairāki ģenerāļi no citiem dienestiem. Tie ir tie paši armijas ģenerāļi, kas izgāzās Afganistānā ar 20 gadus ilgām neveiksmīgām stratēģijām un neprecīziem vērtējumiem. Es negribu dzirdēt ne šo klaunu, ne klaunus formastērpos, ko viņš mācījis," bija sašutis W Thomas.
Pēdējā laikā Rietumu medijos parādījies jauns publikāciju vilnis, kas veltītas "Krievijas iebrukumam" Ukrainā. Vispirms Kijevā ziņoja, ka neredz Krievijas bruņoto spēku audzēšanu pie savām robežām, bet pēc tam tāpat sāka klāstīt par Maskavas plāniem uzbrukt kaimiņam.
Krievija tamlīdzīgas apsūdzības atspēko, uzsverot, ka tās pārsvarā tiek izmantotas, lai savilktu pie valsts robežām lielākus NATO spēkus un tehniku. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja: Krievija nelolo nekādus agresīvus plānus un negatavo uzbrukumus, bet bruņoto spēku pārvietošanai iekšzemē nevajadzētu nevienu uztraukt.
17. decembrī Krievijas ĀM publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO par drošības garantijām. Tie citastarp paredz savstarpējas drošības garantijas Eiropā, atteikšanos no vidēja un maza darbības rādiusa raķešu dislokācijas savstarpējas sasniedzamības zonā, atteikšanos no NATO tālākas paplašināšanās uz austrumiem, tostarp – arī uz pēcpadomju telpas valstu rēķina. Dokumenti jau nodoti Vašingtonai un tās sabiedrotajiem. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atzīmēja: ja NATO un ASV nereaģēs uz Maskavas prasībām, tas var novest pie konfrontācijas tālākas eskalācijas.