RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu bēgļu jautājumā pie ES austrumu robežas, liecina informācija ĀM vietnē.
Iepriekš ECT nolēma, ka Polijā nonākušos migrantus nav iespējams izraidīt atpakaļ uz Baltkrieviju.
Pēc Zaharovas domām, šis aizliegums, tāpat kā ECT norādījums" nodrošināt vismaz minimālus humanitāros standartus un kaut kādas izdzīvošanas iespējas – uzturu, apģērbu, medicīnisko palīdzību, vairākos gadījumos – arī tiesisko palīdzību personām, kas glābjas no Rietumu uzsāktajām militārajām avantūrām Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā, - ir visnotaļ simptomātisks".
Viņa atgādināja, ka Polijas robežsargu un karavīru cietsirdīgo apiešanos ar migrantiem, kuru vidū ir liels skaits sieviešu un bērnu, atbilstoši dokumentējušas ANO un Eiropas Padomes kompetentās struktūras, kā arī aģentūra Frontex. Pret migrantiem vērsti tādi līdzekļi kā, piemēram, asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, spridzekļu imitatori, kā arī vismaz vienā gadījumā – indīgas vielas.
"Diemžēl Eiropas valdības un institūti nevis cenšas panākt no sabiedrotā starptautisko saistību izpildi un atjaunot likuma virsvaru Polijā, bet gan labāk ignorē bēgļu bēdīgo, ārkārtīgi smago situāciju, liedzot viņiem pat iespēju īstenot savas tiesības uz patvērumu," uzsvēra Zaharova.
Viņa atzīmēja ANO struktūru dubultos standartus - Tadžikistānu, kas jau izmitinājusi aptuveni 6 tūkstošus bēgļu no Afganistānas, Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārvalde piespiež uzņemt vēl lielāku skaitu bēgļu, turklāt uz sava rēķina un izmitināt viņus ģimenēs. Tamlīdzīgi aicinājumi Varšavai nav dzirdami.
"Gribētos ticēt, ka minētais ECT lēmums pamudinās mūsu partnerus Eiropā mainīt attieksmi pret bēgļu problēmu, atkal sākt pildīt savas saistības, ko viņi tik skaļi deklarēja," teica Zaharova.
Laikā no 2021. gada 20. augusta līdz 3. decembrim ECT izskatījusi 47 lūgumus īstenot nodrošinošus pasākumus situācijā, kas veidojusies uz Polijas un Baltkrievijas robežas. 44 lūgumi iesniegti pret Poliju, pārējie – pret Latviju un Lietuvu.
Novembrī pie Baltkrievijas un Polijas robežas sapulcējās migranti, pārsvarā – kurdi, vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku. Viņi mēģināja šķērsot Polijas robežu "Bruzgu" caurlaides punktā, taču Polijas robežsargi un armija viņus apturēja ar speclīdzekļu palīdzību.
Baltkrievijas valdība sagatavoja migrantu izvietošanai netālo loģistikas centru. Irākas vēstnieks Krievijā un Baltkrievijā Abderahmans al Huseini paziņoja, ka vairāk nekā 2,7 tūkstoši irākiešu jau atgriezušies dzimtenē ar evakuācijas reisiem.