RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, arī cilvēki, kuri paši vakcinējušies Covid-19 profilaksei, apšauba nepieciešamību vakcinēt 5-11 gadus vecus bērnus, liecina aptauja, ko decembra sākumā veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, vēsta LSM.
Sociologi sadalījuši respondentus trīs grupās no vakcinācijas laika viedokļa. Pirmā grupa: lielais vakcīnu deficīts, kāds bija ziemā un agrā pavasarī; otrā grupa – plašā brīvprātīgā vakcinēšanās maijā un jūnijā, kad preparāti bija pieejami visiem, kas vēlas, un ne par kādiem ierobežojumiem nevakcinētajiem vēl nebija ne runas, trešā grupa – rudens, kad vakcinācijas temps atkal palielinājās, valdībai padarot stingrākus noteikumus nepotētajiem.
No maijā un jūnijā potētajiem kopumā 62% pauda pozitīvu attieksmi pret bērnu potēšanu pret Covid-19 ("“noteikti jā" un "drīzāk jā"). Tomēr arī šajā grupā 28% paziņoja par kopumā negatīvu attieksmi (atbildes "drīzāk nē" un "noteikti nē"). Vēl 15% atzina, ka nespēj formulēt savu attieksmi.
Tiem, kuri potējušies rudenī, attieksme ir diametrāli pretēja: 51% respondentu šajā grupā bija kopumā pret, bet pozitīvs viedoklis (turklāt tika ar formulējumu "drīzāk jā") bija 13%, un vēl 26% aptaujāto nebija atbildes.
Piemēram, maijā un jūnijā potējušos grupā (nosacīti viņus var saukt par "vakcinācijas entuziastiem") 36% pavēstīja, ka ir "drīzāk gatavi" vakcinēt savus bērnus. 22% – ka "drīzāk nav gatavi", un 15% nevarēja sniegt atbildi. Tādējādi konkrēta viedokļa nebija trim no četriem respondentiem (73%) šajā grupā.
Septembrī–novembrī preparātu saņēmušo personu grupā šādu atbilžu summa ir gandrīz identiska – 69%, lai gan sadalījums atšķiras: "drīzāk jā" – 13%, "drīzāk nē" – 30%, "nav atbildes" – 26%.
Lielāko gatavību vakcinēt bērnus demonstrē respondenti, kuri pavēstījuši, ka potējušies tāpēc, lai "palīdzētu pārtraukt šo pandēmiju" vai "aizsargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas". Šajās grupās kopumā pozitīvu attieksmi pret bērnu vakcinēšanu pauda attiecīgi 66% un 62%. Starp tiem, kuri atzina, ka potējušies valdības "spiediena" dēļ, attieksme ir izteikti negatīva – 77%.
"Varam pieņemt, ka cilvēki saista vakcinēšanos ar zināmu risku. Acīmredzot viņi bijuši gatavi riskēt paši, taču nav gatavi riskam pakļaut savus bērnus. Šī ļoti piesardzīgā attieksme parādās gan starp vakcinācijas entuziastiem, gan starp tiem, kuri vēlas pasargāt sevi un ģimenes locekļus. Nav izslēgts, ka cilvēki spriež šādi – ja vecākie ģimenes locekļi, īpaši vecmāmiņas un vectētiņi, jau ir aizsargāti ar potēm, tad bērnu vakcinācija nedos papildu aizsardzību, jo paši bērni absolūtajā vairākumā gadījumu slimo viegli," aptaujas rezultātus komentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņa ieskatā, respondenti, kuri izvēlējušies atbildi "drīzāk nē" un "nav atbildes", nebūt ne noteikti ir pārliecināti "antivakseriem".
"Viņu lielais skaits, kā man šķiet, liecina par pilnīgi dabīgām bažām un šaubām, un līdz ar to par tādas informācijas deficītu, kas viņiem būtu pārliecinoša, autoritatīva un izraisītu uzticību," uzskata Kaktiņš.
Bērnu vakcinācija Covid-19 profilaksei 5-11 gadu vecuma grupā Latvijā varētu sākties jau decembra otrajā pusē, kad valsts saņems atbilstošās vakcīnas, kas Eiropā apstiprinātas tikai pirms dažām nedēļām.